Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts
kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības –
piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām
nelikumībām.
Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu
nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.
Grozījumi paredz, – ja revīzijās tiks konstatēta
pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt
zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu
piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās
darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu
piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja,
ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis
nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos,
kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks
ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra.
VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai
tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.
Informāciju par personu, pret kuru vērsta piedziņa,
norādot viņa vārdu, uzvārdu, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu apmēru, pēc
tam, kad lēmums par zaudējumu piedziņu būs kļuvis neapstrīdams un persona
zaudējumus labprātīgi nav atlīdzinājusi, paredzēts publicēt VK mājaslapā.
VK iepriekš arī akcentēja, ka piedāvātās likuma
izmaiņas zaudējumu piedziņu neparedz kā pašmērķi, bet gan ar šāda instrumenta
palīdzību ir plānots stimulēt iespēju revidējamajai vienībai un atbildīgajai
amatpersonai vienoties par iztrūkuma atlīdzināšanu pilnībā vai vismaz kādā
daļā. Tāpat iecerēts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās tiesas kontroli pār
VK kontroles lēmumiem par zaudējumu piedziņu, kliedējot nereti izskanējušās
bažas par likumu vienpusēju traktējumu.
Grozījumi arī paredz, ka Valsts kontrolierim reizi
gadā būs jāziņo Saeimai par VK darbību, un pirmais šāds ziņojums būs jāsniedz
2020.gadā par šī gada darbu.
Izmaiņas Valsts kontroles likumā saistītas arī ar
grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas
novēršanas likumā, ko Saeima šī gada maija beigās pieņēmusi galīgajā lasījumā.
Tie paredz pagarināt noilguma termiņu zaudējumu atgūšanai no līdzšinējiem
diviem līdz četriem gadiem un noteikt, ka rupjas neuzmanības rezultātā radītie
zaudējumi ir atlīdzināmi ne vairāk kā vainīgās amatpersonas viena gada
mēnešalgas apmērā.
Foto: pixabay.com
