Veselības
ministrijas (VM) pētījums par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas
interneta lietošanas paradumiem Latvijā apliecina nepieciešamību ieviest stingrākas prasības spēļu zālēm un
kazino. Lai uzlabotu situāciju, VM papildus līdzšinējiem priekšlikumiem rosinās
spēļu zālēs aizliegt smēķēšanu, ierobežot piedāvātos bonusus un noteikt citas
prasības, lai mazinātu sabiedrībai radīto kaitējumu, informē VM prese sekretāre Anna Strapcāne.
Jau līdz šim VM ir piedalījusies Azartspēļu un izložu politikas
pamatnostādņu 2019.-2026.gadam izstrādē, rosinot ierobežot azartspēļu
pieejamību, informēt sabiedrību par azartspēļu atkarību un paplašināt atkarīgo
personu iespējas saņemt palīdzību. Tagad, kad ministrijas rīcībā pirmo reizi ir
rūpīga analīze par atkarību no azartspēlēm un to ietekmējošajiem faktoriem, VM lūgs
Finanšu ministriju papildināt Azartspēļu pamatnostādnes ar šādiem
priekšlikumiem:
Aizliegt
smēķēt spēļu zālēs un kazino. Pētījumā secināts, ka 49% nesmēķētāju azartspēles
par naudu nekad nav spēlējuši, kamēr patstāvīgu azartspēļu smēķētāju īpatsvars
ir 31%. Ieviešot smēķēšanas ierobežojumus, cilvēkam šī vide var vairs nešķist
tik pievilcīga.
Noteikt
ierobežojumu azartspēļu spēlēšanas laikā piedāvāt alkoholu par brīvu, kas spēlētājiem ļautu saglabāt kontroli. Pētījuma
dati liecina, ka to respondentu vidū, kas pēdējā gada laikā alkoholu nav
lietojuši, 60% norāda, ka nekad nav spēlējuši par naudu azartspēles. Jo biežāk
un lielākās devās lieto alkoholu, jo biežāk cilvēks spēlē azartspēles. Šādu
bonusu neesamība spēlētājam ļautu labāk saglabāt kontroli pār notiekošo un
izvērtēt potenciālos riskus.
Nodalīt
azartspēļu organizēšanas vietās telpas, kurās tiek sniegti ēdināšanas
pakalpojumi, no telpām, kurās tiek spēlētas azartspēles. Tas nepieciešams, lai,
piemēram, cilvēkam, ieejot pēc kafijas, nebūtu mudinājums doties spēlēt
automātus. Tāpat nebūtu iespēja tur pat pie spēļu galda ieturēt maltīti.
Galvenie pētījuma secinājumi:
Pētījums
rāda, ka aptuveni 6,4% no respondentiem skar problemātiska azartspēļu
spēlēšana (t.sk loterijas). Absolūtos skaitļos no azartspēlēm Latvijā
dažādā pakāpē cieš 79 119 personas
15-64 gadu vecumā, no kurām 16 162 problēmas ir smagākajā pakāpē. Salīdzinoši
citi pētījumi rāda, ka Čehijā azartspēles pārmērīgi spēlē 5,7%, no kuriem 1,4%
ir nopietna atkarība, Lielbritānija – 4,7%/ kontroles trūkst 0.8%, savukārt
Igaunijā problēmas no azartspēlēm un loterijijām ir 8%/, nopietna atkarība – 2%
aptaujāto.
No videospēļu
spēlēšanas atkarības Latvijā cieš aptuveni 0,5% visu respondentu, bet
problēmas ar videospēļu spēlēšanu ir vēl 2,4%. Rēķinot absolūtos skaitļos,
problēmas skar kopā 35 286 iedzīvotājus 15-64 gadu vecumā, no tiem 5 642 –
varētu būt videospēļu atkarība. Salīdzinoši Norvēģijā problēmas ar video spēļu
spēlēšanu ir 4,1% aptaujāto, bet atkarība- 0,6%.
Tāpat
pētījums liecina,ka Latvijā mazadaptīvi/traucēti interneta lietošanas
paradumi skar 7% visu respondentu jeb 90 482 iedzīvotājus 15-64 gadu
vecumā, bet problemātiski interneta lietošanas paradumi – vēl 3% respondentu
jeb 36 079.
Vienlaikus
pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir kritiski noskaņoti pret
azartspēlēm spēļu zālēs. 77% respondentu piekrīt, ka Latvijā ir pārāk daudz
azartspēļu spēlēšanas vietu. Tā pat 65% aptaujāto cilvēku piekrīt, ka Latvijā
ir pārāk daudz vietu, kur iegādāties loterijas kuponus vai biļetes. Azartspēļu
spēlēšanas vispārēju aizliegumu atbalsta59% respondentu. Azartspēļu un loteriju
organizēšanu tikai atsevišķās norādītās pilsētas zonās atbalsta 77%
respondentu.
Plašāk
ar pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties šeit.
Pētījums
tika veikts Veselības ministrijas īstenotā ESF projektā „Kompleksi veselības
veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”.
Foto: pixabay.com
