Pacientu medicīniskās kartes vairs nebūs nepieciešams uzglabāt 75
gadus pēc pēdējā veiktā ieraksta, tā šodien, 2.jūlijā, lēma valdība, apstiprinot
grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Tas atvieglos ārstniecības iestāžu
darbu un mazinās administratīvo un finansiālo slogu, informē Veselības
ministrija.
Ambulatorā un stacionārā pacienta kartēm šobrīd uzglabāšanas laiks
ir 75 gadi pēc pēdējā veiktā ieraksta, taču turpmāk šis termiņš būs 40 gadi pēc
pēdējā veiktā ieraksta vai 15 gadi pēc personas nāves.
Ārstniecības personas norāda, ka informācijai par pacientam veikto
ārstniecību pirms 75 gadiem nav lielas nozīmes, izņemot atsevišķus būtiskus
informācijas aspektus, piemēram, par
veiktajām orgānu transplantācijām vai operācijām. Taču attiecīgo
informāciju vairumā gadījumu var iegūt no paša pacienta, kā arī veicot
diagnostiskos izmeklējumus, kas sniedz aktuālāko informāciju par pacienta
veselības stāvokli. Arī slimnīcu sniegtā informācija liecina, ka medicīniskie ieraksti
reti tiek pieprasīti. Vairums slimnīcu norāda, ka nav novērots pieprasījums par
medicīnisko dokumentāciju, kas vecāka par 10-12 gadu periodu. Šādas izmaiņas
atbildīs arī Eiropas Parlamenta un
Padomes regulas prasībām par personu datu uzglabāšanu.
Uzglabāšanas laiks tiek mainīts arī citai medicīniskajai
dokumentācijai, piemēram, dzemdību reģistrācijas žurnāls būs jāuzglabā vienu
nevis divus gadus, kā tas bija līdz šim.
Lai mazinātu administratīvo slogu
ārstniecības iestādēm, paredzēts arī atteikties no nepieciešamības aizpildīt
veidlapas, kas ir zaudējušas savu aktualitāti. Viens no iemesliem – informācija
tiek sniegta tiešsaistes režīmā. Tāpat grozījumos ietvertas prasības dokumentu iznīcināšanai un citi
precizējumi, kas atvieglos ārstniecības iestāžu darbu.
Foto: pixabay.com
