Skatītājus sāka laist manēžā. Pie otrās rindas zemē mētājās saskavots A4 lapu komplekts, uz kura krājās apavu nospiedumi. “20.45 – 21.00. Gaisma laukumā izdziest,” vēstīja teksts uz pārlocītās lapas, turpinot ar: “Tumsa. Skutelis un Kreipāns iepazīstina viens ar otru un apraksta, ko tie sagaida no šī vakara spēles. 21.05. Gaisma laukumā. Parādās K.Gorkšs, sāk spēlēt bandžo solo. Viņš apmulsis skatās apkārt, nesaprot, no kurienes skaņa, ar žestu rāda, lai momentā pārtrauc mūziku. Spēlētāji iznāk laukumā pēc rāvējslēdzēja principa, pa vienam no katras komandas.”
Gluži pēc šī no zemes paceltā scenārija grafika viss gan nenotika. Tā bija tā sauktā labdarības futbola spēle “Rīgas Laika” atbalstam “Vecais Rīgas Laiks pret Jauno Rīgas teātri”. Rīgas cirkā žurnāla “Rīgas laiks” finansiālam atbalstam 7. oktobrī notika šāds improvizēts pasākums ar žurnāla darbinieku un JRT aktieru dalību, manēžā iznākot Arnim Rītupam, Uldim Tīronam, Ilmāram Šlāpinam, kā arī Gundaram Āboliņam, Gunai Zariņai un citiem.
Nekāda īpašā sižeta futbola spēlē nebija, laikam jau nebija arī paredzams, ka būs, galvenais bija pats atbalsts izdevumam. Apmeklētāju pilna zāle, arī pa tautā atpazīstamai sejai, piemēram, deputāts Artuss Kaimiņš, skatītāju aplausu uzmundrināts, pasākumā notiekošajā izsolē tika gluži vai piespiests iegādāties galveno “izrādes” rekvizītu – futbola bumbu. Lēti tā viņam neizmaksāja. Kaut gan tas noteikti ir relatīvs jautājums. Vakarā pēc darba dienas ieejot veikalā, reti kad īpaši samulstam, nopērkot sev kādu kārumu, alus vai vīna pudeli. Eiro, divi, trīs… Cilvēkam, kurš intensīvi strādā, taču gribas uzmundrināt sevi. Galu galā nevar tikai strādāt.
Ar preses izdevumu iegādi ir citādi. Divi eiro? Nu nē, es taču varu iztikt! Palasīšu kaut ko “netā”. Tur viss par brīvu. Cik tas ir kvalitatīvs un ticams, jau ir cits jautājums. To, ka arī informācijas sagatavošanai ir sava cena, tas ir tāds pats profesionāls pienākums kā pārdevējas, šuvējas, deputāta, jebkurš cits darbs, mūsdienu informācijas laikmetā ir grūti pieņemt.
Prieks, ka pasākums bija tik apmeklēts. Prieks, ka izsolē tika pārdots gana daudz lietu. Cerams, tas viss palīdzēs tik kvalitatīvam izdevumam kā “Rīgas Laiks” izdzīvot. Un, cerams, ne mums, ne citiem preses izdevumiem šādas izsoles nekļūs par ikdienu, lai savilktu kopā galus. Informācijas kvalitāti un pieejamību nedrīkst novērtēt par zemu.
