Saistībā ar to, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras, tostarp apvienot Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada pašvaldības, domubiedru grupa, ko vada uzņēmējs un deputāts Modris Jansons, 2. novembrī plāno sasaukt deputātu, uzņēmēju un iedzīvotāju sapulci, lai paustu attieksmi pret valdības plānu.
Valdības apstiprinātais likumprojekts, kas tālāk tiek virzīts uz Saeimu, paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Kaut arī VARAM ieceri neatbalsta Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada pašvaldības, tai vienbalsīgu atbalstu pauda visi valdības ministri.
“Ja jau republikas nozīmes pilsētas statuss tiek saglabāts Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei, tad kāpēc to netiek plānots saglabāt Jelgavai? Var jau būt, ka valdības likumprojekts ir pietiekami pamatots un tieši ap Jelgavu vienā pašvaldībā vajag apvienot pilsētu un laukus, taču par to ir argumentēti jārunā,” uzskata M.Jansons. Viņaprāt, par to, kādi minētajā valdības ieteiktajā pašvaldības pārvaldes modelī ir plusi un mīnusi, būtu jāspriež lietpratējiem, uzņēmējiem, zinātniekiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un citiem sabiedriski aktīviem cilvēkiem. “Mēs nedrīkstam nokavēt, jo brīdis ir liktenīgs,” saka M.Jansons. Sapulci, kuras nosaukums varētu būt “Kā būtu, ja būtu?”, iecerēts sasaukt Jelgavas novada pašvaldības zālē. Plānots, ka tajā vajadzētu piedalīties gan pilsētas, gan novada attīstības, izglītības, kultūras, būvvaldes un citu administrācijas nodaļu pārstāvjiem, kā arī deputātiem.
“Pilsētas un novada pašvaldību deputāti līdz šim vēl nekad nav tikušies, kaut strādājam kopā savienotās ēkās,” piebilst M.Jansons, kas agrāk ir bijis Jelgavas pilsētas domes deputāts, bet tagad ir Jelgavas novada domes deputāts. Viņš teic, ka pirms 2. novembra sapulces Jelgavas novada deputātiem domāts tikties arī ar kolēģiem no Ozolnieku novada.
M.Jansons cer, ka aktīvi būs lauksaimnieki un 2. novembra sapulces vēstījumu no Jelgavas uz Rīgu, Saeimas namu, varētu aizvest ar traktoru kolonnu. “Bez šova mēs politikā nevaram,” viņš piebilst.
Savukārt Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un VARAM ministram Jurim Pūcem ar aicinājumu izvērtēt vienlīdzības un taisnīguma principus attiecībā uz republikas lielajām pilsētām, realizējot reģionālo reformu.
“Aicinu Jūs izvērtēt vienlīdzības un taisnīguma principus, pieņemot gala lēmumu par reģionālo reformu Latvijā un piemērot vienādus kritērijus attiecībā uz lielajām pilsētām. Ņemot vērā pēdējās izmaiņas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paziņojumā par triju pilsētu – Daugavpils (82 000 iedzīvotāju), Liepājas (68 000 iedzīvotāju), Rēzeknes (27 000 iedzīvotāju) – republikas nozīmes pilsētas statusa saglabāšanu, vēršu Jūsu uzmanību, ka Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta valstī ar 60 tūkstošiem iedzīvotāju. Tā atbilst visiem VARAM definētajiem kritērijiem, lai saglabātu republikas nozīmes pilsētas statusu un pastāvētu kā patstāvīga administratīvā teritorija.
Jelgavas pilsētas dome šī gada 12. septembrī pieņēma lēmumu, ka nepiekrīt VARAM virzītajai administratīvi teritoriālajai reformai, kura paredz Jelgavai atņemt republikas nozīmes pilsētas statusu. Lūdzam ņemt vērā 60 tūkstošu jelgavnieku vēlmi arī turpmāk dzīvot republikas nozīmes pilsētā, kuras izveidošanai ir dziļi vēsturiskas saknes un nozīmīga loma Latvijas brīvības cīņās,” pausts vēstulē.
