Ar pasaules literatūras klasiķa Antona Čehova lugu “Ivanovs” 18. janvārī pulksten 14 LLU Studentu teātrī Jāņa Čakstes bulvārī 7 viesosies režisora jelgavnieka Agra Krūmiņa vadītais VEF Kultūras pils amatierteātris (VEF teātris).
Jaunībā piedzīvoto neaizmirst
Stāstot par savu jauniestudējumu (pirmizrāde notika 2019. gada 25. maijā VEF Kultūras pilī), A.Krūmiņš atzīmē, ka viņam no jaunības atmiņā ir 1975. gadā Rīgā Jaunatnes teātrī režisora Ādolfa Šapiro iestudētais “Ivanovs”. Tajā spēlēja izcils aktieru ansamblis – Uldis Pūcītis, Dina Kuple, Anda Zaice, Edgars Liepiņš. “Tolaik lugu nebiju lasījis, bet izrāde atstāja ļoti spēcīgu iespaidu. Saskatot ideoloģiski nepieņemamu zemtekstu, šķiet, iestudējums pat kādu laiku bija noņemts no repertuāra, tomēr man laimējās izrādi redzēt,” atceras A.Krūmiņš. Viņš piebilst, ka daudzi režisori ar Čehova Ivanovu “ir lauzuši kaklu”. VEF teātra “Ivanovam” galvenās skates vēl priekšā, taču pērn amatierteātru festivālā “Rīga spēlē teātri” par šo darbu saņemts diploms kā veiksmīgākajam iestudējumam. Režisors oriģināldarbu ir īsinājis, lugas izrāde rit četros cēlienos bez starpbrīža, kopumā pusotras stundas garumā.
Velk paralēles ar laiku pēc atmodas
A.Krūmiņš akcentē, ka lugas galvenais varonis muižnieks Nikolajs Ivanovs (ar uzsvaru uz otro zilbi) ir viens no grūtāk izprotamajiem Čehova tēliem. Viņaprāt, luga rāda, kā jūtas cilvēks, kas bijis aktīvs sabiedrības pārmaiņu laikā, bet nu spiests samierināties ar šo pārmaiņu atplūdiem. Čehova “Ivanovs” ir bijis ideju ģenerators un partijas līderis Krievijā 19. gadsimta 60.–70. gados, kas saistās ar reformām un dzimtbūšanas atcelšanu. (Kurzemes un Vidzemes guberņā tā tika atcelta agrāk.) Pēc tam seko reakcijas laiks, kas saistās ar atentātu pret caru Aleksandru II un “skābekļa piegriešanu” sabiedriskās domas brīvībai. A.Krūmiņš Čehova vēstījumā saskata paralēles ar mūsdienām. Proti, inteliģencei, kas bija darbīga atmodas laikā un valsts neatkarības atjaunošanā, ir jāpieņem apstākļi, kad pie varas esošie uzurpē varu, kad ir iestājies kapitālisms, kurā trūkst tautu vienojošu ideju. Katrs it kā darbojas pats par sevi. “Cilvēkam jāmainās radikāli, bet ne visi to spēj. Daudziem tas nav vienkārši. Raiņa teiktajam “Pastāvēs, kas pārmainīsies” var nolikt pretī vācu filozofa Artūra Šopenhauera domu: “Neviens nevar izrauties no savas individualitātes.” Arī no savas izcelsmes, iedzimtības, audzināšanas, iekšējiem stingri ieliktiem garīgiem principiem,” uzskata režisors. Viņaprāt, galvenā lugas ideja ir iemācīties pieņemt sevi tādu, kāds tu esi, dzīvot tagadnē, pieņemt arī citus visā viņu dažādībā. Čehova Ivanovam tas neizdodas. Lugas beigās viņš iet bojā. Režisors savu darbu ir veltījis domājošam un dziļi analizējošam, nevis spraiga sižeta skatītājam.
A.Krūmiņš secina – par Čehova “Ivanova” mūsdienīgumu liecina tas, ka beidzamā pusotra gada laikā šī luga iestudēta Dailes teātrī, Ogres Tautas teātrī, kā arī Maskavas Nāciju teātrī. Turklāt jāuzsver, ka šis ir arī Čehova 160. jubilejas gads.
Režisors stāsta, ka VEF teātrī, kura trupu pirms sešiem gadiem viņš atsāka veidot no nulles, spēlē vairāki esošie un bijušie jelgavnieki. Tostarp galvenajā – muižnieka Ivanova – lomā ir Raivis Altrofs, kas ar Jelgavas Ādolfa Alunāna Tautas teātri gan kā aktieris, gan kā skatuves strādnieks bija saistīts 25 gadus. Zemstes valdes priekšsēdētāja Ļebedeva tēlā iejuties Jelgavas uzņēmējs Ainārs Tamisārs. LLU Studentu teātrī ir spēlējusi Gundega Līce, kas atveido Ļebedeva sievu. Izrādē iesaistīti vēl seši aktieri.
Ieeja izrādē, kā LLU Studentu teātrī pieņemts, ir par ziedojumiem – lai naudas trūkums nebūtu par iemeslu to neredzēt. Netiks gan piedots laika trūkums. Tiem, kuri izrādes sākumu nokavēs, nebūs iespēja skatītājiem pievienoties vēlāk, jo ieeja skatītāju vietās būs caur laukumu, kur notiks aktieru spēle.
Iepriekš A.Krūmiņa VEF teātris Jelgavā ar panākumiem izrādījis Jukio Mišimas “Garo nakti 1934”, Albēra Kamī “Pārpratumu”, Nikolaja Gogoļa komēdiju “Precības”. Režisors neatklāj, kas būs viņa piektais iestudējums VEF teātrī, jo “vēl ir pārāk daudz jautājumu.”
