Savos priekšlikumos gaidāmajai Administratīvi teritoriālajai
reformai Saeimas deputāti piedāvā ieviest otrā līmeņa pašvaldības – piecus
apriņķus, kā arī atsevišķi izdalīt pierobežas novadus, noskaidroja aģentūra
LETA.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija
šodien sāka skatīt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus vienam no
administratīvi teritoriālās reformas likumprojektiem.
Kā pastāstīja komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs
(AP), kopumā komisijai par gaidāmo pašvaldību reformu iesniegti 335
priekšlikumi, no kuriem aptuveni puse ir par likuma tekstu, bet otra puse – par
vietvaru teritoriju robežām.
Sākotnēji komisija plāno izskatīt priekšlikumus, kuri
saistīti ar likumprojekta tekstu, bet pēc tam lemt par robežu grozīšanu. Deputāti
aptuveni 20 minūtes diskutēja par priekšlikumu skatīšanas procedūru. Komisijas
vadība solīja, ka jautājumi, kas skars pašvaldību robežas, bez konkrētās
vietvaras pārstāvju klātbūtnes skatīti netiks.
Pirmās pusotras stundas laikā deputāti paspēja izdiskutēt
piecus priekšlikumus. Pirmais bija deputāta Andra Kazinovska (JKP) priekšlikums
izveidot tā dēvētās otrā līmeņa pašvaldības un uz pašreizējo piecus plānošanas
reģionu bāzes izveidot otro valsts pārvaldes līmeni.
“Reģionu vadība ir atkarīga no tajā ietilpstošo
pašvaldību vadītāju iniciatīvas, un lielā mērā pēdējo gadu laikā tas nav
attaisnojies. Uzskatām, ka tieši valsts pārvaldes reģioni spētu nodrošināt
līdzsvarotu attīstību valsts teritorijā, jo pašreizējā kārtība, kad ministrijas
nosaka līdzekļu apgūšanu un pārdali, radījuši situāciju, kad novadi nav
līdzvērtīgi, jo lielākie novadi ir priekšā, bet mazākie – iepaliek. Reģionu
dalījums to novērstu,” sprieda deputāts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Juris Pūce (AP) sacīja, ka Kazinovskim ir vairāki priekšlikumi, kas paredz otrā
līmeņa pašvaldību ieviešanu, bet viņš sliektos atbalstīt tikai to priekšlikumu,
kas paredz uzdot Ministru kabinetam izstrādāt grozījumus likumos, kas regulētu
šo reģionu darbu.
Diskusiju laikā deputātiem radās dažādi jautājumi par
reģionu juridisko definējumu, to pārvaldības sistēmu, funkcijām un arī
finansējumu to pastāvēšanai, taču vairumā gadījumu no politiķu puses izskanēja
arī viedoklis, ka šo jautājumu nevar risināt konkrētā likumprojekta un priekšlikuma
ietvaros.
Arī Pūce sacīja, ka priekšlikums izveidot apriņķus ir
konceptuāls, nevis detāls, un par tā īstenošanu dzīvē var runāt tikai tad, kad
ir saņemts konceptuāls atbalsts. “Var, protams, atvērt diskusiju par
reģionu funkcijām, finansējumu un aicināt te parunāties visas valsts iestādes
kā būtu, ja būtu, taču tas būtu tāds patīkams seminārs, kas patlaban
likumdošanas procesā nav tik lietderīgi,” sacīja politiķis.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji pauda viedokli, –
ja politiķi grib veidot valsts pārvaldes otro līmeni, tad tas nav šī
likumprojekta jautājums, bet, ja grib veidot tieši pašvaldību otrās pārvaldes
līmeni – tas būtu jālemj pašām vietvarām, bet arī tas jāregulē citā likumā.
Rezultātā deputāti par šo priekšlikumu nebalsoja, vienojoties par to lemt tad,
kad sāks izskatīt Kazinovska priekšlikumu, kas paredz reģionu izveidi uzticēt
Ministru kabinetam.
Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK)
piedāvāja likumā iekļaut terminu “pierobežas novadi”, paredzot, ka
tie būtu visi novadi, kam ir ārējās valsts sauszemes robežas. Tāpat viņš
aicināja definēt, kuri īsti ir Pierīgas novadi. Šādas skaidrības ieviešana,
viņaprāt, palīdzētu nākotnē veiksmīgāk veidot likumus, kas saistīti ar
izglītības funkciju nodrošināšanu, atbalsta sniegšanu teritorijām un
tamlīdzīgi.
Pūce un Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka šo
terminu likumprojektā var ieviest tad, ja tas arī turpmāk likumā tiek minēts,
taču konkrētajā situācijā tas tā nebūtu, tādēļ šādas teksta izmaiņas neesot
lietderīgas.
Savukārt deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) sacīja, ka
priekšlikumu varētu atbalstīt, ja runa būtu nevis par visiem sauszemes
novadiem, kam ir ārējās valsts robežas, bet gan konkrēti par austrumu novadiem,
kas ir Eiropas Savienības ārējā robeža.
“Latvijai ir jāstiprina ES ārējā robeža austrumos
un tam ir nepieciešami konkrēti pasākumi, taču, piemēram, Latvijas – Lietuvas
robežas stiprināšanai būtu nepieciešami pavisam citi darbi. Šīs teritorijas nevar
likt zem viena termina,” sacīja deputāte.
Arī ministrs Pūce sacīja, ka šāda terminoloģija būtu
pārlieku plaša, jo nevar ieviest novadu kategoriju, kas dzīvē nav realizējama.
“Piemēram, kura valsts politika apvienotu Jūrmalas un Alūksnes
problemātiku? Abas vietvaras ir nesaistītas, bet tām abām būtu robežas – vienai
ar sauszemi, bet otrai ar jūru,” teica ministrs, norādot, ka par šādām
izmaiņām, iespējams, varētu spriests likuma “Par pašvaldībām”
kontekstā. Arī par šo priekšlikumu balsojums pagaidām tika atlikts.
Komisija šodien plāno strādāt līdz pat vēlai
pēcpusdienai.
Foto: no arhīva
