12.
janvārī pulksten 13 Lielaucē notiks Oskara Kalpaka bataljona pirmās
nozīmīgās kaujas atceres pasākums, informē Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes
štāba Informācijas
daļas galvenā speciāliste Guna Pričina.
Pasākums
sāksies pie pieminekļa Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai
Lielaucē, kur Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 51. kājnieku bataljona
zemessargu kandidāti dos zemessarga zvērestu, ko pieņems bataljona komandieris
majors Aivis Vācers.
Piemiņas
pasākuma turpinājumā Lielauces Tautas namā izskanēs Oskara Kalpaka pirmās
kaujas atcerei veltīts koncerts.
Latviešu
atsevišķais bataljons, kas pazīstams arī kā Kalpaka bataljons (1919. gada 5.
janvāris – 1919. gada 20. marts), bija pirmā Latvijas bruņotā vienība
Neatkarības kara laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.
1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par Latviešu
atsevišķā bataljona pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb
Dienvidlatvijas brigādi.
1919.
gada 15. janvāra naktī pulkveža Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju
pie Lielauces, atsitot lielinieku uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka
bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. Tā kā
Landesvērs zaudēja kaujā Aucē, tika nolemts atkāpties un fronti noturēt pie
Ventas.
Pelēkā
granītā veidotais piemineklis Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas piemiņai
Lielaucē tika atklāts 1934. gadā, piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P.
Dreimaņa zīmētā meta. Pagājušā gadsimta 50. gados piemineklis tika iznīcināts,
taču to atjaunoja 1991. gadā.
1918.
gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas
neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija
gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas
tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti
aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas
armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi
ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada
11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu
karaspēka.
1919. gadā
pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva
vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts
Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur
viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli
iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš
nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Foto: auce.lv
