No šodienas līdz 14. februārim visā Latvijā notiks parakstu
vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par saskaņā ar Saeimas opozīcijas
pieprasījumu apturētajiem likumu grozījumiem, kas paredz izmaiņas pašvaldību
ārkārtas vēlēšanu regulējumā.
Grozījumi paredzētu, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domes
ievēlētu uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā,
ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas
vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt,
ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi
ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu
pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā
piedāvāts, “lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu
organizēšanā domes atlaišanas gadījumā”.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu
administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši,
un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama, jo
samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav
vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta. Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs
likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu.
Pēc opozīcijas pieprasījuma Valsts prezidents Egils Levits
apturēja augstāk aprakstītos grozījumu Republikas pilsētas domes un novada
domes vēlēšanu likumā un likumā “Par pašvaldībām” pieņemšanu. Levitam
šādi bija jārīkojas atbilstoši Satversmei, ņemot vērā opozīcijas pieprasījumu.
Līdz ar likumu izsludināšanas aizkavēšanu valdošā koalīcija ir atlikusi arī Rīgas
domes atlaišanas likuma strauju virzīšanu Saeimā.
Kā aģentūru LETA informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK),
parakstu vākšanai Latvijā izveidotas 358 parakstu vākšanas vietas, bet
ārvalstīs – 41 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams tikai,
parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem
parakstu vākšanas kārtība neparedz.
Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā, arī
brīvdienās, pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos darba laikos.
Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku
pieejama CVK mājaslapā, kā arī pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālruņa darba
laiks ir katru dienu no pulksten 9 līdz pulksten 19. Tāpat informācijai par parakstu
vākšanas vietām jābūt pieejamai arī pašvaldībās.
Parakstīšanās iespēja ārvalstīs būs Latvijas vēstniecībās,
ģenerālkonsulātos un konsulātos. Parakstīšanās vietas izvietotas 37 valstīs
Apvienotajos Arābu Emirātos, ASV, Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā,
Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Indijā,
Īrijā, Itālijā, Izraēlā, Japānā, Kanādā, Kazahstānā, Ķīnā, Korejā, Krievijā,
Apvienotajā Karalistē, Lietuvā, Moldovā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā,
Spānijā, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā, Vācijā un Zviedrijā.
Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas strādās pārstāvniecību vadītāju noteiktajos
darba laikos.
Iespēja piedalīties parakstu vākšanā būs arī karavīriem un
zemessargiem starptautisko operāciju rajonos.
Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu
vākšanas vietā, pēdējā parakstu vākšanas dienā, 14.februārī, tiks nodrošināta
iespēja parakstīties savā atrašanās vietā. Lai izmantotu šo iespēju, līdz
13.februārim pašvaldības vēlēšanu komisijā vai parakstu vākšanas vietā jāiesniedz
attiecīgs pieteikums. Pieteikumu var iesniegt jebkura persona, kurai vēlētājs
uzticas. Tāpat vēlētāja uzticības persona pieteikumu vēlētāja vārdā var
aizpildīt parakstu vākšanas vietā.
Piedalīties parakstu vākšanā varēs arī vēlētāji ieslodzījuma
vietās. Lai piedalītos parakstu vākšanā ieslodzījuma vietā, ir jāuzraksta
iesniegums, kas jāiesniedz ieslodzījuma vietas administrācijai. Termiņš, līdz
kuram vēlētāji var iesniegt šo iesniegumu, ir 12.februāris.
Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18
gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase
vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.
Ziņas par parakstu vākšanā piedalījušos vēlētāju skaitu CVK
apkopos reizi nedēļā, otrdienās.
Pēc parakstu vākšanas beigām CVK noteiks parakstu vākšanas
rezultātu, paziņos to Valsts prezidentam un publicēs izdevumā “Latvijas
Vēstnesis”.
Ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu būs
parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās
balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita jeb 154 868 vēlētāji, CVK trīs dienu laikā
būs jāizsludina tautas nobalsošana, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un
ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas. Satversme paredz, ka tautas
nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso
un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.
Tāpat apturētie likumi tiks publicēti un stāsies spēkā, ja
parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā
daļa vēlētāju.
Foto: no arhīva
