Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko
līmeni pēdējās desmitgadēs, aģentūrai LETA pavēstīja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī
turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē
jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas,
eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu
ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu
pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.
Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa
ieskatā, valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan
vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu
nepieejamība.
Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu
piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija
demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas
samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju
skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.
Mežs uzsvēra, ka ir novērojama tieša korelācija starp valsts
sniegto atbalstu jaunajām ģimenēm un dzimstību. Šajā ziņā Skandināvijas valstīs
ir novērojama demogrāfiskās situācijas uzlabošanās, kamēr Dienvideiropā ir
manāmas pretējas tendences. Eksperts norādīja, ka pēc demogrāfiskajiem rādītājiem
Latviju varētu drīzāk iedalīt pie Dienvideiropas, proti, valstīm kur dzimstība
sarūk un valsts dara relatīvi maz lietas labā.
Primāri valstij būtu jādomā par ģimeņu nabadzības mazināšanu, jo
tas ir galvenais faktors, kas demotivē potenciālos vecākus. Turpretim,
raugoties uz šī gada izmaiņām, kuras varētu ietekmēt demogrāfisko situāciju,
eksperts kritizēja garantētā minimālā ienākuma celšanu, apgalvojot, ka izmaiņas
praktiski neskars ģimenes ar bērniem, bet tieši pretēji – mudinās iedzīvotājus
atturēties no pēcnācēju radīšanas.
Savukārt spriežot par atbalsta pasākumiem, kuri veicinātu
demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, Mežs pauda viedokli, ka pabalsta apmēra
palielināšana bērna aizbildņiem, lai gan mazsvarīgs notikums uz kopējā fona, ir
“solis pareizajā virzienā”. Eksperts akcentēja pērn ieplānoto ieceri
novirzīt 3,6 miljonus eiro grantiem daudzbērnu ģimenēm mājokļa iegādei vai
būvniecībai. Mežs izcēla veiktās izmaiņas vecāku pabalsta aprēķināšanas kārtībā
– ar šo gadu noteikts, ka sievietei, kurai ir tiesības uz vecāku pabalstu un
kurai nākamais bērns dzimis līdz iepriekšējais bērns sasniedzis trīs gadu
vecumu, vecāku pabalsta apmērs nedrīkstēs būt mazāks par vecāku pabalstu, kāds
piešķirts par iepriekšējo bērnu.
Eksperta skatījumā, viens no patlaban būtiskajiem nevienlīdzības
cēloņiem, kas it īpaši ietekmē pašreizējos vecākus, ir fakts, ka, sievietei
esot bērna kopšanas atvaļinājumā, viņas pensijas uzkrājums nepieaug, kā
rezultātā nākotnē viņai būs relatīvi mazāka pensija. Demogrāfa ieskatā, šis ir
klajš dzimumu diskriminācijas piemērs. Pēc Meža vārdiem, problēmas risināšanu
jau divu gadu garumā kavē Finanšu ministrija.
Vaicāts par citām demogrāfijas tendencēm, eksperts stāstīja, ka ir
novērojams imigrācijas pieaugums, kas notiek gan studentu, gan strādājošo
iebraukšanas dēļ.
Jau vēstīts, ka pērn Mežs iepazīstināja Saeimas Pilsonības,
migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus ar demogrāfijas un
globālās migrācijas izaicinājumiem Latvijā un stāstīja, ka Latgales reģionā
prognozējams viskrasākais iedzīvotāju skaita kritums. “Ja 2015.gadā šajā
reģionā bija 282 000 iedzīvotāju, tad 2030.gada prognoze liecina, ka šajā
reģionā būs 204 000 iedzīvotāji,” stāstīja eksperts.
Viņš klāstīja, ka 2015.gadā Rīgā bija 641 000 iedzīvotāju,
savukārt prognoze 2030.gadam norāda, ka Rīgas reģionā būs ap 625 000
iedzīvotāju. Savukārt Kurzemes reģionā 2015.gadā iedzīvotāju skaits bija 238
000, bet 2030.gadā prognozējami to skaits varētu sarukt līdz 201 000
iedzīvotāju.
Līdzīga tendence būšot arī Vidzemes reģionā, kur eksperts prognozē
iedzīvotāju skaita samazinājumu par teju 50 000 – no 199 000 iedzīvotāju
2015.gadā uz 150 000 iedzīvotājiem 2030.gadā.
Foto: pixabay.com
