Kopš
gripas sezonas sākuma, 30.septembrī, miruši jau desmit cilvēki –
visiem tika konstatētas blakus saslimšanas, liecina Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) publiskotais gripas un akūtu
augšējo elpceļu infekciju monitoringa jaunākais pārskats.
Centrā
norāda, ka mirušo vecums ir no 53 līdz 89 gadiem un līdztekus
gripai viņiem konstatētas tādas slimības kā cukura diabēts,
hroniskas nieru un aknu saslimšanas vai asins un elpceļu slimības.
Vairumam, proti, astoņiem noteikta A tipa gripa.
Kopumā
gada otrajā nedēļā slimnīcās ievietoti 84 pacienti. Visvairāk
stacionēto pacientu ir tieši Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē,
norāda SPKC. Kopš sezonas sākuma kopumā slimnīcās ievietots 731
pacients, no kuriem divas trešdaļas ir vecumā no 5 līdz 64
gadiem. Centra pārskatā klāstīts, ka 27% stacionēto ir bērni
līdz četru gadu vecumam.
Pagājušajā
nedēļā arī nedaudz pieaugusi gripas intensitāte, sasniedzot
114,7 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam, gada
pirmajā nedēļā konstatēti 107,4 gadījumi uz 100 000
iedzīvotājiem. Augstākā gripas intensitāte novērota Valmierā,
Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Jēkabpilī un Jūrmalā, savukārt
pārējās monitoringa teritorijās gripas intensitāte nav
pārsniegusi epidēmijas robežu, proti, vairāk kā 100 gadījumus
uz 100 000 iedzīvotāju.
Gada
otrajā nedēļā arī novērojams kāpums akūtu augšējo elpceļu
infekciju saslimstībā – vidēji reģistrēti 866,7 gadījumi uz 100
000 iedzīvotājiem. Līdzīgi kā iepriekšējās sezonās, elpceļu
infekcijas tiek novērotas pārsvarā bērniem līdz 14 gadu vecumam,
tomēr šī gada otrajā nedēļā saslimstība pieaugusi visās
vecuma grupās. Salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām
saslimstība šajā laika periodā bijusi zemāka.
Kopumā
gada otrajā nedēļā saslimstība ar plaušu karsoni bijusi 43
gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir nedaudz vairāk nekā
gada pirmajā nedēļā, kad pneimonijas intensitāte bija 32,9
gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Kā
norāda SPKC, vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki un cilvēki ar
hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru
hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki,
pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta
imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.
Tāpēc
SPKC atgādina, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas
izraisītām komplikācijām ir ikgadējā vakcinācija. Ņemot vērā,
ka imunitāte izveidojas 14 dienu laikā pēc vakcinācijas un gripas
izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus – līdz pat maija
beigām, vakcinēties pret gripu nav par vēlu arī epidēmijas
laikā, uzsver SPKC speciālisti, piebilstot, ka arī veselības
aprūpes darbiniekiem ieteicams būt vakcinētiem, lai aizsargātu
savus pacientus un sevi.
Foto:
pixabay.com
