Saeimas
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās noteikt
zemāku akcīzes nodokļa likmi cukurotajiem dzērieniem, nekā tas
tika atbalstīts agrākos likumprojekta lasījumos.
Iepriekš
parlamenta atbalstīja to, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem nodokli
(par 100 litriem) aprēķinātu pēc trim dažādām likmēm atkarībā
no cukura daudzuma. Dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem
gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem nodoklis būtu 7,40 eiro,
dzērieniem ar cukura saturu no pieciem gramiem (ieskaitot) līdz
astoņiem gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem – 10 eiro, bet ar
cukura saturu no astoņiem gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem –
30 eiro.
Pie
frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko kopā ar
citiem opozīcijas politiķiem iesniedza priekšlikumu, kas pēc
būtības paredz atgriešanos pie esošā regulējuma, kad
bezalkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem) nodokļa likme ir
7,40 eiro. Stepaņenko skaidroja, ka priekšlikums radies, reaģējot
uz rosinājumu strauji celt akcīzi saldinātajiem dzērieniem.
Deputāte akcentēja, ka cukuroto dzērienu patēriņš Latvijā
neesot nemaz tik liels, turklāt Latvijā jau ir akcīze šiem
dzērieniem.
“Politiķi,
kuri atņēma bezmaksas ēdināšanu skolā, nav morāli tiesīgi
runāt par bērnu veselību,” pārliecināta deputāte,
piebilstot, ka šajā likumprojektā runāt par bērnu veselību
neesot patiesi.
Deputāts
Andris Skride (AP) mudināja opozīcijas priekšlikumu neatbalstīt,
atgādinot, ka jau pērn sākta diskusija par “cukura nodokli”,
kas ieviests arī citās valstīs. “2019.gadā vien “cukura
nodoklis” ieviests 28 valstīs, un sākotnējie rezultāti rāda,
ka tas mazina cukura patēriņu, kā arī veselības riskus nākotnē.
Mums būtu jāskata jautājums arī par sāli, cepumiem, biskvītiem,”
uzskata Skride.
Parlamenta
Juridiskajā birojā skaidroja, ka, izceļot un nosakot nodokļa
likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukuru, paliek neskaidrs, kas
būs ar dzērieniem, kuros ir citi saldinātāji. Vēlāk biroja
pārstāve norādīja, ka komisija tam ir paredzējusi atsevišķu
punktu likumprojektā, kas nosaka, ka citiem saldinātajiem
dzērieniem, proti, tiem, kuru sastāvā ir nevis cukurs, bet cits
saldinātājs, piemērotu nodokļa likmi 7,4 eiro par 100 litriem.
Labklājības
ministre, komisijas locekle Ramona Petraviča (KPV LV) pauda, ka
mērķis, ceļot akcīzes nodokli, ir samazināt cukura patēriņu un
uzlabot veselību, taču, samazinoties patēriņam, saruks arī
nodokļa ieņēmumi. Viņu interesēja, vai šādu izmaiņu rezultātā
radīsies zaudējumi.
Finanšu
ministrijā norādīja, ka diskusijai par akcīzes nodokli būtu
jānotiek vienoti ar diskusiju par vispārējām nodokļu pārmaiņām.
Arī
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve pauda, ka pēdējos gados
ieņēmumi no akcīzes nodokļa bezalkoholiskajiem dzērieniem nav
palielinājušies, pieļaujot, ka veselīga dzīvesveida aktualitāte
sabiedrībā ir mazinājusi saldināto dzērienu patēriņu. VID
pārstāve arī brīdināja, ka šāda nodokļa ieviešana apgrūtinās
uzņēmēju darbu, ņemot vērā, ka preču pavadzīmēs netiek
norādīts cukura daudzums, kas nozīmētu grūtības saprast, kāds
nodoklis maksājams.
Deputāte
Inese Voika (AP) skaidroja, ka partiju apvienības “Attīstībai/Par!”
(AP) deputāti iesniedza priekšlikumu, konsultējoties ar ražotāju
pārstāvjiem un citiem, vienojoties, ka netiks steidzināta
likumprojekta stāšanās spēkā, lai dotu laiku industrijai
sagatavoties. Tāpat panākta vienošanās par ne tik strauju akcīzes
likmes kāpumu, kāds nobalsots likumprojekta otrajā lasījumā.
AP
priekšlikums paredzēja bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru saturā
uz 100 mililitriem ir līdz astoņiem gramiem cukura, piemērojams
7,4 eiro liels nodoklis, savukārt par lielāku cukura daudzumu uz
100 mililitriem nodoklī būtu jāmaksā 20 eiro.
Zemkopības
ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts, atgādinot Finanšu
ministrijas aicinājumu lēnākai akcīzes nodokļa celšanai
alkoholam, uzsvēra, ka saldināto dzērienu patēriņš sabiedrībā
nepieaug, tāpēc neesot saprotams, kāda ir deputātu nostāja par
dažādiem dzērieniem. “Sanāk, ka stiprais alkohols ir
veselīgāks?” vaicāja Eglīts.
“Nozare
atzīst, ka ir pieļaujams kāpums, bet samērīgās normās un
daudzumos,” teica Eglīts, mudinot atbalstīt zemkopības
ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) priekšlikumu, kas paredz
lēnāku akcīzes celšanu cukurotajiem dzērieniem.
Gerharda
priekšlikums paredz bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuru saturā ir
līdz astoņiem gramiem cukura uz 100 mililitriem, piemērojams
nodoklis 7,4 eiro apmērā, bet dzērieniem ar lielāku cukura
daudzumu – 14 eiro.
Deputāts
Vjačeslavs Dombrovskis (S) nesaprata, kā var vienlaicīgi būt
diskusija par akcīzes nodokļa celšanu saldinātajiem dzērieniem
un nodokļa samazināšanu alkoholam. “Kas jums notiek galvās?”
Dombrovskis vaicāja deputātiem.
“Mēs
esam pieauguši cilvēki, lai saprastu, ka akcīze stipri neietekmēs
cilvēku uzvedību un tradīcijas, jo varēs aizbraukt uz citu valsti
un nopirkt. Esat bijuši Latgalē? Tur taisa lielisku šmakovku pat
50 grādīgu. Kādā veidā mūsu runāšana mainīs tradīcijas? Ir
neprāts celt trīs reizes akcīzi. Kas – ja mēs pacelsim, tad
cilvēki sāks dzert pienu? Nu nesāks!” pauda deputāts
Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Veselības
ministrijas pārstāve gan akcentēja, ka akcīzes nodokļa
palielināšana ir saistīta ar patēriņa samazināšanu, ko
apliecinot citu valstu piemērs.
Dzērienu
ražotāju pārstāvis pauda, ka nevienā Baltijas valstī nav
akcīzes nodokļa saldinātajiem dzērieniem. “Mēs te runājam
nevis par to, kā būt konkurētspējīgākiem, bet kā celt
nodokli,” bažījās organizācijas pārstāvis.
Eglīts
atgādināja, ka ar nozari ir panākta vienošanās par akcīzes
nodokļa likmes celšanu, vienlaikus vienojoties par samērīgu cenu
kāpumu.
Bezalkoholisko
dzērienu ražotāju asociācijas pārstāve Inese Liepiņa teica,
ka, ja deputātiem “stāv prātā dzērienu pudeles”, tad
viņiem būtu jāzina ka dzērienos ir citas vielas cukura vietā.
Liepiņa uzsvēra, ka šādas pārmaiņas visvairāk ietekmēs
vietējos ražotājus. “Tagad ir pieņemts lēmums, ka viss, kas
ir ar saldinātāju, ir labi, bet viss, kas ir ar cukuru – slikti. Un
kas paliek ar citiem produktiem, kuros ir cukurs? Tā ir negodīga
vēršanās pret dzērienu ražotājiem,” pārliecināta
Liepiņa, brīdinot, ka pārmaiņu rezultātā kritīsies budžeta
ieņēmumi.
Parlamentāriete
Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) pauda, ka šādām pārmaiņām būtu
jāveicina dzērienu receptūras izmaiņas, uzsverot, ka vēl arvien
ārzemju uzņēmumu dzērienos tiek izmantots cukurs.
Skride
atgādināja, ka Latvijas pediatri iepriekš mudinājuši dažādām
metodēm samazināt cukura patēriņu Latvijā, jo bērni aptaukojas.
“Ar šie grozījumiem mēs skatāmies nevis tagadnē, bet
nākotnē. “Mēs beidzot skatāmies tālākā nākotnē par
igauņiem,” teica Skride.
Balsojumā
AP priekšlikums tika noraidīts, taču Gerharda priekšlikums guva
deputātu atbalstu. Līdz ar to paredzams, ka, ja arī Saeima
galīgajā lasījumā atbalstīs minēto priekšlikumu, akcīzes
likme cukurotajiem dzērieniem augs lēnāk, nekā sākotnēji
paredzēts.
Foto:
pixabay.com
