“Ņemot vērā, ka
valsts līmenī pašvaldībām nav skaidri un ilgtspējīgi
prezentēti nedz nosacījumi attiecībā uz aizņēmumiem, nedz
investīciju risinājumi sasaistē ar teritoriālo reformu, Jelgavas
novada pašvaldība ir ievērojusi ļoti pārdomātu, piesardzīgu
izdevumu politiku, izvairoties no būtiskiem investīciju projektiem
un daļēji iesaldējot tos, kas no pašvaldības prasītu vērienīgu
līdzfinansējumu un jaunas saistības. Tajā pat laikā pašvaldība
pārdomāti ir spējusi budžeta izdevumos iekļaut apjomīgu izmaksu
kopumu, ko šajā gadā pašvaldībām deleģējusi valsts,” par
vakar pašvaldības pieņemto budžetu 2020, gadam informē domes
pārstāve Dace Kaņepone.
“Kopumā budžeta
projekts arvien paredz investīcijas teritorijas attīstībai, viena
no prioritātēm izdevumos ir veiksmīga deinstitucionalizācijas
projekta īstenošana, jo, ieviešot jaunus sociālos pakalpojumus un
restrukturizējot iestādes, papildus pašvaldības budžeta izdevumi
ir nenovēršami. Analizējot atalgojuma samērību atbilstoši
situācijai tirgū, pašvaldība kāpinājusi atalgojumu gan
medicīnas, gan kultūras jomas,– principā par 5 % visu jomu
darbiniekiem,” būtiskākās lietas komentē priekšsēdētāja
vietniece Ilze Vītola.
2020. gads pašvaldībai
ir aizsācies ar budžeta līdzekļu atlikumu gada beigās –
6 332 647 eiro apmērā, kas ļaus šajā gadā segt
plānoto izdevumu pārsniegumu pār ieņēmumiem – 2 937 917
eiro apmērā. Līdz ar to saskaņā ar domes lēmumu Jelgavas novada
konsolidētā budžeta ieņēmumu kopējais apjoms 2020. gadā
prognozēts 32 011 650 eiro apmērā, bet izdevumu kopējais apjoms –
34 949 567 eiro apmērā.
“Novada pašvaldības
budžets ir sabalansēts, ik gadus ļoti piesardzīgi prognozējam
ieņēmumus, tāpēc gada nogalē, apkopojot reālos ieņēmumus,
līdzekļu pārpildi varam virzīt jau nākamā gada izdevumiem.
Atsevišķu investīciju projektu īstenošanai pašvaldībai būs
nepieciešams ņemt aizņēmumu no Valsts kases – kopumā 431 575
eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem varētu
tikt raksturots kā strauji sarucināts. Tomēr plānota arī sekmīga
ES struktūrfondu projektu īstenošanas gaita jau iesāktajiem un
apstiprinātajiem projektiem un 10 % no budžeta izdevumiem virzīti
kā investīcijas teritorijas attīstībai” kopumā iestrādes
budžetā komentē izpilddirektore Līga Lonerte.
Pamatbudžeta ieņēmumi
plānoti 32 007 350 eiro jeb 1350 eiro uz vienu Jelgavas
novada iedzīvotāju. Pašvaldības bāzes ieņēmumus veido
iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi,
kā arī no šā gada – dabas resursu nodoklis, kas šajā gadā
kopumā plānoti 15 764 866 eiro apmērā jeb 49,3% no
kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Pamatbudžeta ieņēmumos
lielākais īpatsvars ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim, kas ir
12 466 939 eiro jeb 39 % no pamatbudžeta kopējiem
ieņēmumiem. Savukārt nekustamā īpašuma nodoklis kā otrs
galvenais ieņēmumu avots prognozēts 3 047 927 eiro
apmērā.
Jelgavas novada
pašvaldības pamatbudžeta izdevumi plānoti 34 907 512
eiro apmērā jeb 99,88% no kopējiem budžeta izdevumiem. Tādējādi
pamatbudžeta izdevumi uz vienu Jelgavas novada iedzīvotāju
aprēķināmi 1473 eiro apmērā.
Vislielākais izdevumu
apjoms pamatbudžetā kā ik gadus – un tomēr mazāk kā pērn –
paredzēts izglītības nozarei, atvēlot 46 % no plānotajiem
kopējiem pamatbudžeta izdevumiem jeb 16 052 328 eiro.
Valsts budžeta mērķdotācijas, kas paredzētas daļējai šo
izdevumu segšanai, plānotas 5 802 881 eiro apmērā un
projektiem paredzētais finansējums 1 168 630 eiro.
Atalgojuma un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu
kāpums izglītības nozarei, salīdzinot ar 2019.gadu, ir
palielinājies par 1 127 607 eiro, jo darba algas
palielinātas pedagoģiskajam personālam un izglītības iestāžu
mediķiem.
Būtisks izdevumu
pieaugums – 119 582 eiro apmērā saistīts ar skolēnu
ēdināšanas pakalpojuma nodrošinājumu, ņemot vērā valsts
mērķdotācijas samazinājumu 1.– 4.klašu izglītojamajiem visa
gada garumā. Līdz ar to pašvaldība skolēnu ēdināšanai šajā
gadā tērēs 572 570 EUR. Kopumā pašvaldība saglabā visus
līdzšinējos atbalsta pasākumus – ēdināšanas pakalpojuma
nodrošinājumu 1.– 4. klašu skolēniem – 108 049 eiro
apmērā tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem (tas
salīdzinājumā ar 2019.gadu ir samazinājies par 50%, valsts
budžeta finansējums vienam skolēnam dienā nodrošina ēdināšanas
izdevumu apmaksu 0,71 eiro vērtībā līdz šim 1,42 euro vietā).
Savukārt ar izdevumiem 464 521 eiro apmērā pašvaldība
nodrošinās līdzmaksājumu vecākiem, nodrošinot pusdienas 1,5 –
6 gadīgiem audzēkņiem, audžuģimeņu bērniem un izglītojamajiem
no 1.– 12.klasei.
Izmaksu palielinājums
saistīts arī ar transporta kompensācijām, jo, ieviešot
elektroniskos maksājumus ar e-talonu, pašvaldība skolēniem
nodrošina pastāvīgo maksājumu karšu izveidi un uzturēšanu, kas
kalpo visu izglītojamā mācību laiku. Elektroniskie norēķini
ļauj veiksmīgāk nodrošināt un uzskaitīt audzēkņu reisu
izvēli, izslēdzot risku pazaudēt skaidro naudu un nepieciešamību
ģimenēm gaidīt atmaksājamos izdevumus līdz nākamajam mēnesim.
Kopumā šim mērķim plānoti 113 358 eiro.
Pašvaldība turpina
maksāt stipendijas arī trīspadsmit augstskolu studentiem, un šim
mērķim 2020.gadā plānoti 21 500 eiro.
Šogad izglītībai
plānots piesaistīt 1 168 630 eiro Eiropas savienības (ES) un
budžeta investīciju dažādu projektu īstenošanai un tie sastāda
41,68% no kopējiem projektu izdevumiem. To ietvaros Zaļenieku
komerciālajā un amatniecības vidusskolā audzēkņiem
profesionālās iemaņas varēs nodrošināt starpautiskā praksē,
arī pedagoģiskajam personālam plānotas profesionālās
pilnveides, lai ieviestu un attīstītu duālo profesionālo
izglītības sistēmu un uzlabotu mācīšanās kvalitāti
profesionālās izglītības programmās. Izglītības pārvalde
īstenos vairākus Erasmus programmas projektus 178 912 eiro apmērā
profesionālajai pilnveidei gan radošu, gan uzņēmējdarbības
domāšanas un citu kompetencēs balstīta izglītības satura metožu
apguvei.
Pašvaldība šajā gadā
atteikusies no vērienīgiem vai jauniem investīciju projektiem,
izglītības infrastruktūrā plānots ieguldīt 354 665 eiro,
lai sakārtotu divus sporta laukumus – Svētes pagastā pie Svētes
pamatskolas, Zaļeniekos pie Zaļenieku pamatskolas un labiekārtotu
teritoriju pie Jelgavas novada Bērnu un jauniešu izglītības un
iniciatīvu centra Elejā. Jāatzīmē, ka šīs ieceres bija
plānotas jau pērn, taču tā kā pašvaldībām bija liegts laikus
saņemt Valsts kases aizņēmumus projektu līdzfinansējumiem, arī
šie jau apstiprinātie projekti bija “jāiesaldē”.
Atpūta, kultūra un
sports
Atpūtai, sportam un
kultūrai 2019.gadā plānoti 3 750 919 eiro jeb 10,75 % no
pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Šogad infrastruktūras
labiekārtošanai kultūras iestādēs un publiskajās pašvaldības
bibliotēkās paredzēti 243 598 eiro ar mērķi, piemēram,
pārvietot Sesavas pagasta bibliotēku uz jaunām telpām, izbūvēt
Bērvircavas tautas namā ventilācijas sistēmu, savukārt pie
ieejas Vilces muižā – pacēlēju un Vilces tautas namam pagarināt
ēkas jumtu. Dažāda apjoma remontdarbi ieplānoti Kalnciema un
Nākotnes kultūras namos, Sesavas un Vircavas tautas namos, Elejas
saieta namā, kā arī bibliotēkās Vilcē un Lielvircavā.
Atsevišķi izdalot
tikai sporta jomai plānoto finansējumu, tas ir 729 536 eiro, šajā
summā iekļaujot Sporta centram plānotos izdevumus 697 459 eiro
apmērā, Latvijas Olimpiādei un sporta svētkiem paredzēto summu –
32 077 eiro. Izglītības iestāžu sporta haļļu uzturēšana
prasa izdevumus 583 740 EUR apmērā, kā arī būtiska summa kā ik
gadus tiek atvēlēta audzēkņu dalībai sacensībās un nometnēs,
kompensējot un nodrošinot dalības maksas, ēdināšanas izdevumus
un transporta izdevumus, kopumā tam atvēlot 92 805 eiro. Atbalsts
plānots arī pieaugušo un veterānu sporta pasākumiem – 12 350
eiro apmērā un dažādiem pagastu sporta pasākumiem 73 815 eiro
apmērā.
No budžeta līdzekļiem
ieplānoti 127 013 eiro, lai sakārtotu jumta segumu un ierīkotu
zibensaizsardzību Zaļenieku pagasta sporta bāzei, veiktu jumta
izolācijas un seguma pārkausēšanu Glūdas pagasta sporta bāzei
un ierīkotu nožogojumu volejbola laukumam Līvbērzes pagasta
sporta bāzei.
Tāpat kā citām jomām
arī kultūrai un sportam pašvaldība paredzējusi piesaistīt
Eiropas Savienības finansējumu 556 535 eiro apmērā dažāda
veida investīcijām, tajā skaitā Lielvircavas muižas kungu nama
telpu atjaunošanai 95 018 eiro apmērā, Vilces muižas vienas
telpas griestu krāsojuma konservācijai 4056 eiro apmērā.
Sociālajā jomā no
pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem plānoti 11,35 % jeb 3 961
082 eiro. Šo izdevumu ietvaros ir iekļauti Labklājības pārvaldes,
Sociālā dienesta, trīs pašvaldības sociālās aprūpes un
rehabilitācijas centru, visu astoņu pagastu aktivitāšu centru un
arī deinstitucionalizācijas projekta ietvaros jaunizveidotā
sociālā pakalpojumu centra “Laipa” Kalnciemā uzturēšanas
izdevumi. Turklāt, atsaucoties uz pagājušā gada nogales domes
lēmumiem un apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem, sociālajā
jomā pašvaldība ieviesusi jaunus pabalsta veidus un palielinājusi
līdzšinējos, kas izdevumus palielina par 49 000 eiro, bet
sociālo garantiju kopsummu kāpina par 26 396 eiro. Sociālās
palīdzības pabalstu kopējais apmērs veido 660 689 eiro
apmēru. Piemēram, dzīvokļa pabalstu izmaksas veido 22 000
eiro (pabalsts kāpināts no 171 eiro uz 250 eiro, līdz ar sociālo
garantiju palielinājumu bāreņiem kopumā būs nepieciešami 26 936
eiro, asistenta pakalpojumu nodrošināšanai 138 350 eiro. Lai
samazinātu nevienlīdzību, kā arī lai nodrošinātu personām ar
invaliditāti vides pieejamību, pērn gada nogalē apstiprināta
jauna pašvaldības iniciatīvu – personām ar invaliditāti piešķirt
naudas pabalstu līdz 3500 eiro kā vienreizēju palīdzību mājokļa
pielāgošanai un šim mērķim kopumā atvēlēti 10 500 eiro.
Sociālajai aizsardzībai
šogad plānots izlietot 634 275 eiro Eiropas savienības (ES)
un budžeta investīciju dažādu projektu īstenošanai –
deinstitucionalizācijas plāna (DI) ietvaros plānoto pakalpojumu un
infrastruktūras attīstīšanai, slimību profilakses un veselību
veicināšanas pasākumiem 45 724 eiro. Savukārt Sociālās
aprūpes un rehabilitācijas centru uzturēšanai un labiekārtošanai
atvēlēti 1 454 178 eiro, šajā summā ietverta arī SARC
“Kalnciems” jauna lifta izbūve iestādes iemītnieku
pārvietošanās drošībai, SARC “Eleja” DI ietvaros papildus
četras “sociālā audzinātāja” štata vietas, telpu
pielāgošanas izmaksas personām ar pārvietošanās traucējumiem
60 000 eiro apmērā un ēdināšanas izmaksu palielinājums par
13 937 eiro. Būtisku izmaksu kāpumu veido sociālā
pakalpojuma centra izveide Kalnciemā ar nosaukumu “Laipa”, kas
ietvers sevī gan dienas aprūpes centru ar 12 vietām, grupu
dzīvokli, specializētu darbnīcu ar 16 vietām. Centrs ir radīts
ar mērķi izpildīt deinstitucionalizācijas projekta mērķus,
nodrošinot integrēšanu sabiedrībā personām ar garīga rakstura
traucējumiem. Pašlaik plānots, ka centra “Laipa” izdevumi
iekļausies 184 677 eiro apmērā.
Kā ik gadus pašvaldība
mērķtiecīgi “iezīmē” izdevumus arī pašvaldības teritoriju
un mājokļu apsaimniekošanai, kam šogad plānoti 3 447 868
eiro jeb 9,9% no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Atbilstoši
Mājokļu politikas pamatnostādnēm, pēc īrnieku ierosinājuma
plānots turpināt īrēto dzīvokļu atsavināšanas procesu un
kārtot to dzīvokļu atsavināšanu, kuri nav nepieciešami
pašvaldības funkciju veikšanai. 2020.gadā plānots atsavināt 37
dzīvokļus – gan īres dzīvokļus, gan dzīvokļus, kas nav
nepieciešami mājokļu jautājumu risināšanai un par kuru
atsavināšanu lemj pašvaldības Dzīvokļu jautājumu komisija.
Izsolēs plānots atsavināt 142 objektus. Pašvaldība turpinās
sakārtot degradētās teritorijas, kam 2020.gadā plānoti izdevumi
35 000 eiro apmērā degradētu ēku demontēšanai – Glūdas,
Jaunsvirlaukas, Zaļenieku un Vilces pagastu ciema teritorijās.
Paredzēts veikt trīs kapu teritoriju paplašināšanu 45 000
eiro apmērā – Līvbērzes, Bērzkroga un Lielvircavas kapos.
Turpinot risināt Mājokļu politiku, pašvaldības dzīvojamā fonda
uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešamie izdevumi ir 43 929
eiro, ko veido izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem un kopīpašuma
pārvaldīšana, tai skaitā dotācija 27 065 eiro apmērā
komunālajam uzņēmumam “Jelgavas novada KU”. Kopumā dotācija
komunālajam uzņēmumam ir 860 709 eiro apmērā, kur ietilpst
arī zaudējumu segšana – 18 489 eiro apmērā pirts
pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, 223 125 eiro
pašvaldības kapsētu apsaimniekošanai –un 592 030 eiro
pašvaldībai piederošo un valdījumā esošo teritoriju uzkopšanai
un uzturēšanai.
Vides aizsardzībai
plānoti 946 263 eiro jeb 2,7% no pašvaldības pamatbudžeta
izdevumiem. Šo izdevumu ietvaros ietverti secīgi soļi mežaudžu
kopšanai un stigu veidošanai īpašumos “Lāču birzs” Glūdas
pagastā un “Meža skudras” Vilces pagastā, meža stādījumu
atjaunošanai īpašumā “Tīsu bāze” Lielplatones pagastā un
Ūziņu parkā Zaļenieku pagastā, bīstamu koku zāģēšanai visos
pagastos un medību koordinācijas komisijas darbības
nodrošināšanai, kā arī muižas parku (Vilces, Lielplatones,
Vircavas, Zaļenieku) meža inventarizācijas vai dendroloģisko
plānu izstrādei un stādījumu sakopšanai kopumā par 30 000
eiro. Vides aizsardzības jomā īstenos arī vairākus projektus –
kopumā 143 774 eiro apmērā – saistībā ar Lielupes ūdens
baseina apsaimniekošanu un videi draudzīgu metožu pielietošanu
upju ainavu atjaunošanā.
No saņemtā dabas
resursu nodokļa 520 258 eiro tērēs gan latvāņu apkarošanai,
bīstamo atkritumu savākšanai neparedzētos gadījumos, degradētu
teritoriju sakopšanai, dīķu tīrīšanai. Šogad plānoti būtiski
un vērienīgi darbi, kas ilgi gaidījuši savu kārtu – Līvbērzes
dambja nostiprinājuma izbūve un apauguma novākšana, kam atvēlēti
240 000 eiro, un lietusūdens kanalizācijas tīklu atjaunošana
Staļģenes ciemā, kas skar būtiskus meliorācijas darbus,
ieplānojot tam 210 000 eiro. Savukārt 90 000 eiro tiks
novirzīti sadzīves atkritumu poligona “Brakšķi”
rekultivācijai, monitoringam, pēcrekultivācijas uzraudzībai un
apsaimniekošanai. No tiem 50 000 eiro novirzīs poligona 2.kārtas
rekultivācijai, savukārt 40 000 eiro slēgtā poligona monitoringa
un apsaimniekošanas veikšanai.
Autoceļu fonda līdzekļu
ieņēmumi plānoti 874 037 eiro apmērā, kas salīdzinājumā
ar 2019.gadu ir ar nelielu palielinājumu – 59 730 eiro
apmērā. Ņemot vērā, ka pērn valsts kases aizņēmumi nebija
pieejami arī virknei plānoto ceļu remontu un sava daļa
finansējuma ietaupījās arī sniega trūkuma dēļ, ar neiztērēto
naudiņu plānots papildināt izdevumus transporta infrastruktūras
attīstībai šajā gadā. Kopumā pašvaldības ielu un autoceļu
pārvaldīšanai un uzturēšanai novirzīti 470 500 eiro,
līdzekļus sadalot līdzīgi, bet mazliet vairāk kā pērn – ziemas
periodam atvēlot 25 000 eiro, ielu asfalta seguma uzturēšanai
100 000 eiro, ceļu grants seguma uzturēšanai un uzlabošanai
98 700 eiro, bet grants seguma ielu un ceļu remontiem – 186
800 eiro, tiltu un caurteku remontiem – 25 000 eiro, ceļmalu
pļaušanai – 15 000 eiro un nomaļu noņemšanai 20 000
eiro.
Pašvaldība plāno arī
vairāku pašvaldības ielu un ceļu seguma remontu un izbūvi par
kopējo summu 697 312 eiro: asfaltēšanu Madaru un Plāksnīšu
ielām Vircavas pagastā, asfaltbetona seguma atjaunošanu Alejas
ielā Lielplatones pagastā, Parka ielas labiekārtošanu Elejas
pagastā, asfalta atjaunošanu pie daudzfunkcionālā sociālo
pakalpojumu centra “Laipa” Kalnciemā, dubultās virsmas apstrādi
ceļam uz Vilces kapiem, tāpat virsmas apstrādi Dārza ielai Svētes
pagastā. Turklāt vērienīgākais un lielākais projekts, ir Būriņu
ceļā tilta pār Tērvetes upi 1. kārtas būvdarbi 320 000
eiro apmērā un tilta pār Vircavas upi Jaunsvirlaukas pagastā
būvprojekta izstrāde un ekspertīze 50 000 eiro apmērā.
Ja vien valsts sekmēs
pašvaldības iespēju saņemt Valsts kases aizņēmumu ES
struktūrfondu un budžeta investīciju projektu īstenošanai, tad
aizņēmumi 431 575 eiro apjomā ļaus īstenot Lauku atbalsta
dienesta jau pērn apstiprinātos projektus – sporta laukumu
sakārtošanu Zaļeniekos un Svētē, labiekārtot teritoriju pie
jauniešu centra Elejā, īstenot projektu Lielvircavas muižas kungu
nama telpu atjaunošanai un turpināt ERAF projekta saistības
deinstitucionalizācijas pakalpojumu attīstīšanai.
