Latvijā tikai 31% iedzīvotāju
militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar
ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti
aizstāvētu nemilitārā veidā, liecina Latvijas Nacionālās
aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības
centra pētījums.
Tā autori atgādina, ka 2016.gadā 33%
respondentu pilnībā un drīzāk piekrita apgalvojumam, ka
nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem
rokās.
Jaunākajā pētījumā paplašināts
jēdziens par gribu aizstāvēt valsti, tajā ietverot arī
nemilitāru dimensiju. Tas darīts, ņemot vērā, ka mūsdienās
ģeopolitisko mērķu sasniegšanai arvien vairāk tiek izmantoti
nemilitāri risinājumi, turklāt visaptveroša valsts aizsardzība,
kuru patlaban turpina ieviest Latvija, ietver arī plaša apjoma
nemilitāru jomu, skaidroja pētnieki.
Pētījumā secināts, ka 55%
respondentu, tajā skaitā 61% latviešu valodu ģimenē lietojošo
un 42% krievu valodu ģimenē lietojošo, ir gatavi aizstāvēt
Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.
Gatavība sniegt palīdzību cietušiem
cilvēkiem ir vēl augstāka, proti, to būtu gatavi darīt 69%
iedzīvotāju.
Trešdaļa jeb 30% respondentu
norādījuši, ka militāra konflikta gadījumā pamestu valsti. Šajā
ziņā nepastāv būtiskas atšķirības etniskajā griezumā.
Pētījuma autori ir Drošības un
stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa
un Biznesa augstskolas “Turība” doktorants Uldis Zupa.
Pētījuma laikā tika veiktas 26 dziļās
intervijas ar Liepājas iedzīvotājiem, no kuriem 12 ģimenē lieto
latviešu valodu, bet 14 – krievu valodu.
Intervijās tika izzināti respondentu
viedokļi par jautājumiem, kas potenciāli varētu ietekmēt gribu
aizstāvēt valsti, tostarp informētību un attieksmi pret
visaptverošo valsts aizsardzību, Latvijas sabiedrības vērtībām,
nacionālo lepnumu, patriotismu, vēsturiskām atmiņām, uzticēšanos
politiskiem spēkiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī
starpetniskajām attiecībām, uzticību plašsaziņas līdzekļiem.
Tāpat pētījumā analizētas
respondentu atbildes uz tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras
“Latvijas Fakti” realizēto aptauju, kurā tika intervēti
1075 respondenti vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
Foto: no arhīva
