Latvijā
patlaban ir vairāk nekā 22,5 tūkstoši cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un 8475 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kam noteikta 1. vai
2. grupas invaliditāte. Sabiedrībā valdošo stereotipu un aizspriedumu dēļ
šo cilvēku socializēšanās iespējas nereti ir ļoti ierobežotas. Lai veicinātu
iekļaujošas sabiedrības veidošanos, Labklājības
ministrija turpina sabiedrības informēšanas kampaņu (deinstitucionalizācijas
atbalstam) “Cilvēks, nevis diagnoze!”
“Mēs
strādājam pie tā, lai veidotu sabiedrību, kurā ikviens cilvēks ir novērtēts,
cienīts un ir ar vienlīdzīgām iespējām – lai cilvēki ar garīga rakstura
traucējumiem varētu saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus savā
pašvaldībā, varētu iekļauties sabiedrībā un būt nodarbināti atbilstoši savām
spējām; lai bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sabiedrībā
balstītus sociālos pakalpojumus savā pašvaldībā un šo bērnu vecāki varētu
doties uz darbu; lai bez vecāku gādības palikušie bērni, kas dzīvo
institūcijās, varētu saņemt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus. Mūsu ilgtermiņa
attīstības virziens ir individualizēts atbalsts iekļaujošā vidē,” uzsver
labklājības ministre Ramona Petraviča.
Cilvēki
ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) ir dažādi, atšķiras viņu intelektuālās
attīstības traucējumu pakāpe vai psihiskās slimības smagums un arī cilvēku
raksturs. Tomēr neatkarīgi no GRT veida viņu jūtas, vēlmes, emocijas un
vajadzība pēc pašizpausmes ir līdzvērtīgas citu cilvēku jūtām, vēlmēm, emocijām
un vajadzībām pēc pašizpausmes. Cilvēki ar GRT, ja viņiem tiek nodrošināts nepieciešamais
atbalsts, var mācīties, veiksmīgi iekļauties darba tirgū un dzīvot pilnvērtīgu
un laimīgu dzīvi. Tāpēc kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” ietvaros īpaši tiek
uzsvērta sabiedrības loma cilvēku ar GRT integrācijā sabiedrībā.
“Deinstitucionalizācijas
rezultātu ilgtspējai būtiskākie, protams, ir valsts un pašvaldību spertie soļi,
taču svarīga ir arī sabiedrības iesaiste un atvērtība – ikviena sabiedrības
locekļa domāšanas un attieksmes maiņa, līdzdalība un iesaiste procesā,” par
kampaņas mērķiem stāsta labklājības ministre R. Petraviča.
Veselības centra “Vivendi” psihiskās veselības
aprūpes virziena vadītāja, psihiatre Dr. Inga Zārde uzsver: “Ja mēs
nošķaudāmies, sūdzamies par sāpēm vai drudzi, līdzcilvēki to saprot, mudina
doties pie ģimenes ārsta, piedāvā palīdzēt, novēl drīzu izveseļošanos. Diemžēl
gadījumos, kad mūs piemeklē psihiski traucējumi, apkārtējie kļūst piesardzīgi,
noraidoši, reizēm pat nicīgi un diskriminējoši un pēkšņi sāk saskatīt nevis
cilvēku ar viņa unikālo dzīvesstāstu, vēlmēm, vajadzībām, viedokli, sapņiem,
bet gan diagnozi.” I. Zārde aicina diagnozi un ārstēšanu atstāt mediķu
ziņā, taču paturēt prātā līdzcilvēka individualitāti: “Ikdienā es mudinu mūs
visus atcerēties, ka mēs esam cilvēki, mēs esam dažādi un mēs esam unikāli.
Esam cieņpilni un labvēlīgi klātesoši ikvienam sabiedrības loceklim, nevērtējot
diagnozes, bet gan cilvēkus!”
Arī biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””
vadītājs Māris Grāvis uzsver līdzcilvēku attieksmes lomu veiksmīgai cilvēku ar
GRT un bērnu ar FT integrācijai sabiedrībā: “Cilvēki ar garīga rakstura
traucējumiem, saņemot atbalstu, lieliski iedzīvojas un atrod savu vietu
sabiedrībā, viņi mācās un māk. Viens no lielākajiem šķēršļiem sekmīgai cilvēku
ar garīga rakstura traucējumiem integrācijai ir sabiedrības izpratnes un
iepriekšējas pozitīvas pieredzes trūkums. Aizspriedumi un stereotipi neļauj
pieņemt un pastāvēt līdzās. To ir iespējams mainīt ‒ izpratne par cilvēku
grūtībām un vajadzībām un saskare ar tām ikdienā ir ceļš uz atbildīgu un
izpalīdzīgu sabiedrību. Labie piemēri vairo izpratni un mazina aizspriedumus.”
“Cilvēks,
nevis diagnoze!” kampaņas ietvaros paredzēts runāt par cilvēku ar garīga
rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes
aprūpē esošu bērnu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā, akcentējot galveno vērtību
– cilvēku kā individualitāti.
Foto: publicitātes
Kampaņas video: https://www.youtube.com/watch?v=EAAosoCLV_c
Vairāk informācijas par kampaņu: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/