Globālās pretkorupcijas koalīcijas “Transparency
International” veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas
pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā
informācija.
Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0
līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas
līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. 2018.gada indeksā Latvijai bija
piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu
un teritoriju vidū.
Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā
44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada “Transparency
International” korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk
nekā abas pārējās Baltijas valstis.
Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar
Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija – tāpat kā
Īrija – saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija
salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.
Visaugstākais rezultāts ir Dānijai un Jaunzēlandei,
kas ar 87 punktiem dala 1.-2.vietu. Arī pērn šīs valstis bija indeksa līderes.
3.vietu 2019.gada korupcijas uztveres indeksā ieņem Somija ar 86 punktiem, kam
seko Singapūra, Zviedrija un Šveice (visām valstīm 85 punkti), Norvēģija (84
punkti), Nīderlande (82 punkti), bet pirmo desmitnieku noslēdz Vācija un
Luksemburga (abām valstīm 80 punkti).
Latvijas kaimiņzeme Baltkrievija ar Argentīnu,
Melnkalni un Senegālu dala 66.-69.vietu, saņemot 45 punktus, savukārt Krievija
līdzās Dominikānas Republikai, Kenijai, Libānai, Libērijai, Mauritānijai, Papua
Jaungvinejai, Paragvajai un Ugandai dala 137.-145.vietu, iegūstot 137 punktus.
Indeksa pēdējā – 180.vietā – ir Somālija (deviņi
punkti), nedaudz atpaliekot no Dienvidsudānas (12 punkti), Sīrijas (13 punkti)
un Jemenas (15 punkti).
Tāpat kā 2018.gada indeksā, arī jaunākajā indeksā
vairāk nekā divas trešdaļas valstu saņēmušas mazāk nekā 50 punktus, vidējais
punktu skaits bija 43.
No pasaules reģioniem vislabākais sniegums bijis
Rietumeiropā un Eiropas Savienībā, kur vidēji valstis saņēmušas 66 punktus, bet
vissliktākos rezultātus – vidēji 32 punkti – ieguvušas valstis Subsahāras
Āfrikā.
Transparency International” norādīja, ka kopš
2012.gada tikai 22 valstis būtiski uzlabojušas savu rezultātu, tostarp Grieķijā
un Gajanā tas uzlabojies par 12 punktiem, bet Igaunijā – par desmit. Savukārt
21 valsts rezultāts ir būtiski pasliktinājies, tostarp Kanādas un Nikaragvas
vērtējums sarucis par septiņiem punktiem, bet Austrālijas – pat par astoņiem
punktiem. Pārējo valstu rezultāti šajā laika posmā būtiski nav
mainījušies.
Cīņai pret korupciju visās valstīs organizācijas
eksperti rekomendē septiņas pasākumu jomas – uzlabot interešu konfliktu
pārvaldību, kontrolēt politikas finansēšanu, stiprināt brīvas un godīgas
vēlēšanas, regulēt lobijus, nodrošināt, ka publisko pakalpojumu un resursu
saņemšanā nedominē privāti sakari un intereses, stiprināt pilsonisko brīvību un
stiprināt varas dalīšanu dažādu pārvaldes atzaru starpā.
Kā norāda “Sabiedrība par atklātību
“Delna””, kas ir “Transparency International”
partneris Latvijā, korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais
korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas
atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē.
”Transparency International” korupcijas uztveres indeksu nosaka kopš
1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.
Foto: pixabay.com
