Eiropas Komisija (EK) apsver iespējas noteikt tiešmaksājumu
griestus līdz 100 000 eiro uz vienu saimniecību, ko Latvija atbalsta daļēji –
griesti varot būt, bet ne tik zemi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums
“De facto”.
Latvijā lielākie tiešmaksājumi vienai saimniecībai
gadā pārsniedz miljonu eiro. Latvijā aptuveni četras piektdaļas jeb vairāk nekā
200 miljoni eiro no visa tiešmaksājumu apjoma aiziet aptuveni 15% saimniecību.
Lai mazās un vidējās saimniecības varētu konkurēt ar
lielākām, EK piedāvā ieviest jaunus atbalsta risinājumus, tostarp uzlikt
griestus tiešmaksājumiem, kurus maksā par katru apstrādāto hektāru.
Kamēr Eiropas politiķi vēl diskutē, atsevišķas valstis
jau izvēlējušās izstrādāt savus ierobežojumus. “Ir valstis, kur ir,
piemēram, 300 hektāri, par kuriem maksā tiešmaksājumus, un par 301.hektāru uz
augšu vairs nemaksā – jo tu esi pietiekami liels, lai tu savu saimniecību
varētu virzīt un attīstīt. Pie mums pašlaik ir tā, ka mēs tiem, kam ir vairāk,
vēl vairāk dodam to sabiedrības naudu, un viņi ir aizgājuši tādā kosmiskā tempā
uz attīstību un 60 000 zemnieku ir palikuši iepakaļ un skatās, kā tie kosmiskā
ātrumā ir aizgājuši, un saprot, ka tas nav normāli,” vērtējusi Latvijas
Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka.
EK plānojot, ka summai, kas lielāka par 60 000 eiro,
uzliktu pakāpenisku samazinājumu, bet maksājumu kopsumma nepārsniegtu 100 000
eiro vienai saimniecībai. Neizmaksāto dalībvalstis varētu pārdalīt citiem
mērķiem. Ja uzliktu EK piedāvātos griestus, tad tie Latvijā skartu aptuveni 320
jeb 0,6% saimniecību. Pret šādām pārmaiņām iestājas organizācijas, kas pārstāv
lielos lauksaimniecības uzņēmumus un zemnieku saimniecības.
Zemkopības ministrijas pozīcija pagaidām esot
piesardzīgi atturīga. Latvija sliekšņus maksājumiem atbalstot, tomēr iestājas
par augstākiem iespējamajiem griestiem un kā robežu pieļauj 150 000 eiro. Tie
tad skartu uz pusi mazāk lielo lauksaimnieku kā EK piedāvātajā variantā.
Latvija šobrīd tiešmaksājumu summai, kas pārsniedz 150 000 eiro vienai
saimniecībai, piemēro 5% samazinājumu.
Pērn vislielāko summu – 1,1 miljonu eiro –
tiešmaksājumos saņēmusi SIA “Ingleby Dobele Agro”. Tās īpašnieks ir
Dānijas uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji dzīvo Šveicē un Lihtenšteinā.
Otru lielāko summu – 910 000 eiro – saņēmusi SIA “Artis JP”, un arī
šīs firmas īpašnieki meklējami Dānijā. Ar ārvalstu kapitālu starp 20
lielākajiem tiešmaksājumu saņēmējiem ir pieci uzņēmumi.
Trešais lielākais maksājumu saņēmējs ir
“Agrofirma Tērvete” – 895 000 eiro, turklāt vienam no īpašniekiem –
Andrim Paškauskam – pieder arī zemnieku saimniecība, kas tiešmaksājumos
saņēmusi 528 995 eiro. Edgara Silakalna un Luda Ērika Gailīša saimniecībām
“Agrofirmai Jelgava” un “Agrofirmai Zelta Druva” piešķirti
attiecīgi 460 121 eiro un 423 310 eiro.
Foto: claydondrill.com
