Saeima
šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par
akcīzes nodokli”, palielinot akcīzes nodokli saldinātajiem
dzērieniem.
Debates
par minēto jautājumu sākās jau pagājušajā nedēļā, tomēr
sēdē tika izsludināts pārtraukums, tāpēc tās turpinājās
šodien. Būtiskākās deputātu nesaskaņas un asākās vārdu
apmaiņas izraisīja deputāta Andra Skrides (AP) un Zemkopības
ministrijas priekšlikumi – pirmais paredz straujāk kāpināt
akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem, bet otrs – to darīt
lēnāk.
Deputāte
Regīna Ločmele-Luņova (S) sacīja, Skrides priekšlikums patiesībā
neesot rūpes par cilvēku veselību, jo tad, kad tiek lemts par
akcīzes nodokli alkoholam, koalīcija lemj to pazemināt.
Politiķe
Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) sacīja, ka cilvēkam nav nekā
svarīgāka par veselību, turklāt veselīgs dzīvesveids esot ilga
mūža garants. Tomēr viņa arī pauda, ka “ir citas dzīves
gudrības”, piemēram, ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks,
un paēst var tad, kad cilvēks ir nodarbināts un saņem algu. Viņa
akcentēja, ka būtiska akcīzes nodokļa celšana radīs negatīvu
efektu uz vietējiem ražotājiem .”Nesamērīgi un neizrunāti
priekšlikumi sākumā šķiet pasauli glābjoši, taču vēlāk
kļūst skaidrs, ka rodas problēmas,” teica Benhena-Bēkena.
Par
likumprojektu atbildīgās parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka
pagājušajā gadsimtā politiķis Kārlis Ulmanis teica, ka kafijas
tasītē jāliek trīs tasītes, domājot par Latvijas cukurfabrikām
un kapitālu. “Mūsdienās jādomā nevis par kapitālu, bet par
veselību, jo izmaksas veselības aprūpei ir lielākas,” teica
deputāts.
Bondars,
vēršoties pie pārtikas industrijas, sacīja, ka tik ilgi, kamēr
Skride un viņa kolēģi būs šajā Saeimā, pārtikai, kas
“nogalina cilvēkus”, un visam neveselīgajam tiks
palielināta akcīze.
“Kur
ir palielināta akcīze alkoholam? Akcīzi konfektēm!” reaģējot
uz Bondara sacīto, no zāles izkliedza opozīcijas deputāti.
Deputāts
Igors Pimenovs (S) pauda, ka, skatot priekšlikumu, ir jābūt
racionāliem, balstoties uz zinātniskām atziņām. Pimenovs
uzsvēra, ka, būtiski ceļot akcīzes nodokli saldinātajiem
dzērieniem, tiks radītas negatīvas sekas vietējiem ražotājiem,
kuri cietīs, tirgū arvien vairāk nonākot ārzemju uzņēmumu
produkcijai. Arī deputāts Viktors Valainis (ZZS) nepiekrita
Bondaram, kurš norādīja, ka nevajadzētu domāt par
tautsaimniecību, jo uzņēmēji maksā nodokļus un nodrošina
līdzekļus tostarp veselības aprūpei.
Parlamentārietis
Krišjānis Feldmans (JKP) secinājis, ka debatēs piedalās cilvēki,
kuri nekad nav iegājuši lauku veikalā. “Pat maizē ir
cukurs,” teica Feldmans, sakot, ka dabiski uzraudzēt mīklu
maizei bez cukura nemaz nevarot. “Ierauga gatavošana ir
process, kur ciete tiek pārcukurota. Tā ir latviskā dzīvesziņa,”
secinājis Feldmans.
“Latvieši
nav bijuši muļķi. Cukurs nav visa ļaunuma sakne. Tie, kuri domā,
pārsvarā darbina smadzeņu šūnas, kas patērē divreiz vairāk
glikozes nekā citas šūnas, tāpēc cukurs nav nekas ļauns,”
pauda deputāts, gan paužot atbalstu akcīzes nodokļa celšanai
cukurotajiem dzērieniem.
“Kaut
gan es pats izmantoju kolu, un jāsaka atklāti, izmantoju kolu arī
citos dzērienos, es atbalstu akcīzes nodokļa celšanu, jo es no tā
necietīšu, jo nedzeru to tik daudz,” sacīja deputāts.
Priekšlikuma
trīs reizes celt akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem autors
Skride atgādināja, ka nāves gadījumi Latvijā, kas saistīti ar
nepareizu ēšanu, ir 31%, bet Eiropā – 18%. “Tās [ir]
muļķības, ko es te dzirdēju par ogļhidrātu apmaiņu. Cukurs
automātiski tiek deponēts aknās, viscerālajos taukos visiem uz
vēdera un tiek pārvērsts par holesterīnu,” akcentēja
Skride, piebilstot, ka ir trīs lietas, kas, patērējot par daudz,
nogalina cilvēku: cukurs, sāls un transskābes.
Deputāts
Didzis Šmits atgādināja koalīcijas solījumu nodokļus mainīt
vienreiz – 2021.gadā. “Laikam ir iestājies 2021.gads,”
secināja deputāts. Viņš ir pārliecināts, ka “Coca-cola”
tirgus arvien palielināsies, jo vietējo dzērienu ražotāji
izmaiņu rezultātā būs spiesti celt cenas, pēc kā samazināsies
ietirgojums.
“Ir
tāds jēdziens kā veselais saprāts. Komisijas atbalstītais
priekšlikums bija saprātīgs – nodokli celt par divām reizēm,
nevis trīs,” teica deputāts Aleksandrs Kiršteins
(VL-TB/LNNK).
Parlamentāriete
Anda Čakša sacīja, ka sabiedrībā ir atšķirīgi viedokļi par
to, kas ir cukurs un dažādi saldinātāji. Viņasprāt, varētu
apsvērt ideju uz saldinātajiem dzērieniem, līdzīgi kā uz
cigaretēm, likt brīdinošus uzrakstus par negatīvu ietekmi uz
veselību.
Par
Skrides priekšlikumu nobalsoja 37 deputāti, pret – 39 deputāti,
bet vēl pieci deputāti balsojumā atturējās, līdz ar to tas
netika atbalstīts.
Debatējot
par ZM iesniegto priekšlikumu, partiju apvienība “Attīstībai/Par!”
pārmeta zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK)
pakļaušanos nozares spiedienam.
“Tas
ir tikai normāli, ka ministrija sadarbojas un uzklausa nozari,”
pretēju viedokli pauda Šmits.
Par ZM
priekšlikumu nobalsoja 56 deputāti, pret – 29, līdz ar to akcīzes
nodoklis cukurotajiem dzērieniem celsies lēnāk.
Iepriekš
parlaments atbalstīja to, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem nodokli
par 100 litriem aprēķinātu pēc trim dažādām likmēm atkarībā
no cukura daudzuma. Dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem
gramiem uz 100 mililitriem nodoklis būtu 7,40 eiro, dzērieniem ar
cukura saturu no pieciem gramiem līdz astoņiem gramiem uz 100
mililitriem – 10 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz
100 mililitriem – 30 eiro.
Tomēr
pirms trešā lasījuma tika iesniegti priekšlikumi, kas paredz
lēnāku nodokļa likmes kāpumu saldinātajiem dzērieniem.
Grozījumi nosaka, ka saldinātajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir
nevis cukurs, bet cits saldinātājs, tiks piemērota nodokļa likme
7,4 eiro par 100 litriem.
Savukārt
cukurotajiem dzērieniem, kuru saturā ir līdz astoņiem gramiem
cukura uz 100 mililitriem piemērojams nodoklis 7,4 eiro apmērā,
bet dzērieniem ar lielāku cukura daudzumu – 14 eiro.
Foto:
pixabay.com
