Valsts prezidents Egils Levits piektdien ir izsludinājis
grozījumus likumā “Par pašvaldībām” un Pilsētas domes un novada domes
vēlēšanu likumā, kas maina pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumu un ļauj
šādos gadījumus vietvaras ievēlēt uz vairāk nekā četriem gadiem.
Abi likumi stāsies spēkā rīt, 22.februārī.
Šie likumu grozījumi dos iespēju ārkārtas vēlēšanās
pašvaldības ievēlēt uz vairāk nekā četru gadu termiņu. Valdības koalīcijas
partijas, kuras Rīgas domē pašlaik ir opozīcijā, ir tikušas kritizētas, ka
likumu izmaiņas tapušas tieši gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, lai,
izmantojot “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” nesaskaņas
Rīgas domē, radītu sev labvēlīgākus priekšnosacījumus varas pārņemšanai un nostiprināšanai
galvaspilsētā.
Apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes
atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši,
rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.
Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem,
jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru
gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru
teiktā piedāvāts, “lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu
vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā”.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā
pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15
mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, pašreizējā kārtība nav pieļaujama,
jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem
nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Likumu grozījumi Saeimā tika pieņemti jau pērnā gada
izskaņā, bet decembrī pēc opozīcijas deputātu iesniegtās prasības Valsts
prezidentam bija pienākums apturēt likumu grozījumus, kas paredzētu Rīgas domes
ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu
gadījumā.
Pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot pērn
23.decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levitam bija pienākums
apturēt grozījumu likumā “Par pašvaldībām” publicēšanu uz diviem
mēnešiem. Saskaņā ar Satversmes 72.pantu šādā kārtībā apturētais likums
nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.
Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums tiek publicēts.
Neviena no partijām, tostarp arī prasības iesniedzēji
Levitam, nekādi necentās plaši uzrunāt vēlētājus, lai izskaidrotu apturēto
likumprojektu būtību un mudinātu parakstīties par referenduma ierosināšanu,
līdz ar to paraksti netika savākti.
Saskaitījusi parakstu vākšanā savāktos parakstus,
Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka tautas nobalsošanas ierosinājumu par
likuma “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu
likumā” atcelšanu parakstījuši 6007 vēlētāji, bet likuma “Grozījums
likumā “Par pašvaldībām”” atcelšanu parakstījuši 5956 vēlētāji.
Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturētajiem likumiem, parakstu vākšanā
bija jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu
balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.
Saskaņā ar Satversmi pašreizējā situācijā, kad divu
mēnešu laikā nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, likumu grozījumi ir
publicējami. Līdz ar to likumu grozījumi stāsies spēkā un attieksies arī uz
gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās ievēlamo Rīgas domi, kuras darbības termiņš būs
nedaudz ilgāks par pieciem gadiem ierasto četru gadu vietā.
Lai šīs likumu izmaiņas attiektos jau uz gaidāmajām
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, tās bija jāizsludina pirms Saeimā pieņemtā
likuma par Rīgas domes atlaišanu.
Foto: no arhīva
