“Kas ir vesels augs? Tas ir augs, kas nav slims un spēj realizēt visas ģenētiski ieprogrammētās funkcijas – atstāt pēcnācējus,” Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātes, Latvijas Agronomu biedrības, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas organizētajā zinātniski praktiskajā konferencē „Līdzsvarota lauksaimniecība” 20. februārī savā prezentācijā sacīja profesore Ina Alsiņa. Tieši augu veselība un ar to saistītie jautājumi bija šā gada konferences galvenā tēma.
“Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) 2020. gadu ir izsludinājusi par Starptautisko augu veselības gadu. Mēs, Valsts augu aizsardzības dienests (VAD), ar savu ceļojošo izstādi gribam vērsties pie sabiedrības, lai skaidrotu kā klimatiskie apstākļi, globālā sasilšana, ceļošana un citi faktori var radīt draudus un riskus augiem, jo kaitīgie organismi adaptējas un ceļojot pārvietojas.
Piemēram, ievedot vienu bonsai kociņu no Ķīnas, var ievest arī bīstamus kaitēkļus. Tā 2015. gadā Somijā tika ievests Āzijas koksngrauzis jeb Āzijas ūsainis, kuru atrada netālu no akmeņu pārstrādes rūpnīcas, nodarot lielus postījumus apkārtējiem lapu kokiem. Kā izrādījās Āzijas ūsaiņa kāpuri bija atceļojuši ar koka paletēm. Cilvēki arī nesaprot, kāpēc mūsu valstī bez fitosanitārā sertifikāta ir liegts ievest mango vai citrusaugļus un augu sēklas no trešajām valstīm, taču zem mango mizas var slēpties tripsis. Pasaulē 40 procenti no pārtikas aiziet bojā kaitēkļu un slimību dēļ,” skaidro VAD pārstāve Dace Ūdre.
Konferences laikā notika plenārsēde par biozinātnes ilgtspējīgas attīstības iespējām Latvijā, kā arī darbs tematiskajās sekcijās par nozarei aktuālajiem jautājumiem. Pils telpās bija izvietoti stendu referāti. Konferences mērķis ir popularizēt jaunākās zinātnes atziņas un praktisko pieredzi laukkopības, dārzkopības un lopkopības nozarēs.
Vairāk par konferenci lasiet 27.februāra “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
