Laulību šķiršanas gadījumos Latvijā nepieciešams izveidot sistēmu,
kurā bērnu interešu aizsardzība tiek nodrošināta preventīvā līmenī, uzskata
Latvijas Zvērinātu notāru padome.
Šonedēļ Latvijā norisinājās ikgadējās Notāru dienas.
Šajā pasākumā šoreiz Notāru padome rosināja diskusijas par bērnu juridisko
drošību, īpaši, vecākiem šķiroties.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis
Skrastiņš secinājis, ka pārāk daudz laulību Latvijā tiek šķirtas, un līdz ar to
ļoti daudz bērnu tiek pakļauti tam, ka var tikt aizskartas viņu intereses un
ierobežotas tiesības uz normālu attīstību, tostarp – emocionālo.
“Pašlaik mēs Latvijā veltām milzīgus resursus,
lai cīnītos ar sekām, reaģējot uz jau radušos problēmu. Turklāt reaģēšana uz
problēmu notiek jau represīvā un institūciju līmenī – policija, sociālais
dienests, tiesa, bāriņtiesa, lai gan tā varēja tikt novērsta iepriekš. Rezultātā
šis process izmaksā dārgi, un par to maksā visa sabiedrība. Turklāt tas
nerisina situāciju pēc būtības valstī kopumā. Ir jāsadodas rokās visām
saistītām institūcijām un jāveido sistēma, kurā bērnu interešu aizsardzība tiek
nodrošināta preventīvi,” uzsver Skrastiņš.
Pie zvērinātiem notāriem laulību bezstrīdus kārtībā
šķir vidēji 4 500 pāru. Tikai aptuveni vienā trešdaļā gadījumu, kad laulību pie
zvērinātiem notāriem šķir pāri, kam ir bērni, vecāki parūpējas par to, lai
bērnu tiesības uz uzturlīdzekļiem un saskarsmi tiktu nodrošinātas korekti.
Kopumā jautājumi, ar kuriem cilvēki Notāru dienās
vēršas pēc konsultācijas, ir līdzīgi gadu no gada. Galvenokārt tie ir darījumi
ar nekustamo īpašumu, mantošanas lietas un jautājumi par mantojuma atstāšanu,
laulības līgumi, dāvinājuma līgumi, laulības šķiršanas, uztura līgumi,
pilnvaras, īres un nomas jautājumi.
Skrastiņš norāda, ka šogad biežāk nekā citus gadus,
bija jāuzklausa stāsti par problēmām, kurām iespēju rasties nodrošinājusi vēlme
“sakārtot” īpašuma lietas, piemēram, māju vai dzīvokli atsavinot jau
dzīves laikā, nevis atstājot mantojumā.
Arvien vairāk nesaskaņu cilvēkiem rada kopīpašuma
jautājumi. Savukārt sliktu savstarpējo attiecību dēļ pat vistuvākie radinieki
interesējas par iespējām pārējos vai kādu no ģimenes locekļiem atstāt bez
mantojuma.
“Lai gan pēdējos gados redzam, ka jautājumi, ar
kuriem cilvēki vēršas pie mums Notāru dienās, ir arvien advancētāki, joprojām
novērojams, ka kopumā sabiedrībai Latvijā ir diezgan zems tiesību izpratnes
līmenis. Zināms lūzums ir panākts, taču jautājums ir – kā tas ietekmēs cilvēku
dzīves turpmāk. Un par to būtu jādomā ne tikai mums, notariātā, bet visiem, kam
ir jelkāda iespēja sabiedrību izglītot un aizsargāt gan no tiesību viedokļa,
gan citās jomās,” rezumē Skrastiņš.
Foto: pixabay.com
