Tūrisma operatoram atceļot plānoto ceļojumu, klientiem ir tiesības
saņemt atpakaļ visas iemaksātās avansa summas par ceļojumu, tostarp gan par
lidojumu, gan par viesnīcu, aģentūru LETA informēja Patērētāju tiesību
aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Evija Lene.
Savukārt, ja ceļotājs atsakās doties ceļojumā un pats
izbeidz kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu pirms ceļojuma sākuma,
pamatojoties uz to, ka ceļotājam ir bažas par došanos uz konkrēto galamērķi
jaunā koronavīrusa dēļ, šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam nav pienākums
atmaksāt patērētājam iemaksātās avansa summas par ceļojumu.
Lene skaidroja, ka tikai tādā gadījumā, ja ceļojuma
galamērķī vai tiešā tā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtas
apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kas
būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi (izsludināta ārkārtas
situācija, tā skaitā, noteikta karantīna), ceļotājam ir tiesības atteikties
doties ceļojumā.
Viņa piebilda, ka šādā situācijā ceļotājam ir tiesības
nemaksāt līguma izbeigšanas maksu un saņemt atpakaļ no tūrisma pakalpojuma
sniedzēja visas iemaksātās avansa summas par ceļojumu, bet nav tiesību saņemt
papildu kompensāciju.
Tāpat Lene uzsvēra – katrs gadījums ir vērtējams
individuāli, ceļotājam neskaidrību gadījumā vispirms ir jāvēršas pie konkrētā
tūrisma pakalpojuma sniedzēja.
Pēc PTAC pārstāves skaidrotā, ja ceļojuma laikā
nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt ceļotāja
atgriešanos, kā paredzēts kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumā, tūrisma
operators nodrošina ceļotāju izmitināšanu uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs
naktis vienam ceļotājam un sedz izmaksas par nepieciešamo izmitināšanu.
Savukārt izmitināšanas izmaksas par atlikušajām naktīm, ja nepieciešams, sedz
ceļotājs.
Lene norādīja – ja tiešais pakalpojuma sniedzējs
(piemēram, aviokompānija vai viesnīca) atceļ plānoto reisu vai rezervāciju
naktsmītnē, ceļotājam ir tiesības saņemt atpakaļ par pakalpojumu iemaksāto
naudu. Taču, ja ceļotājs pats atsakās saņemt atsevišķu tūrisma pakalpojumu, tad
ceļotājam jārēķinās ar zaudējumiem (ar to, ka iemaksātas naudas summas par
nenotikušo pakalpojumu netiks atmaksātas), ja vien pakalpojuma sniegšanas
noteikumos nav norādīts pretējais (piemēram, ir iegādātas aviobiļetes, kuras
var mainīt).
Viņa piebilda, ka nepieciešamības gadījumā ceļotājs
var vērsties pie attiecīgā tūrisma pakalpojumu sniedzēja.
Lene uzsvēra, ka PTAC aicina ceļotājus un tūrisma
pakalpojuma sniedzējus katru gadījumu izvērtēt atsevišķi, ņemot vērā konkrētos
apstākļus, kā arī sekot līdzi aktuālajai informācijai, kas tiek publicēta
atbildīgo iestāžu tīmekļvietnēs. Vienlaikus viņa norādīja, ka informācija par
avioreisiem ir meklējama arī attiecīgās aviokompānijas tīmekļvietnē. Papildu
informācija ir pieejama arī attiecīgo ārvalstu valsts un pašvaldību
tīmekļvietnēs.
Runājot par ceļotāja iegādāto riska apdrošināšanu,
ņemot vērā Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ieteikumus, PTAC aicina ceļotājus
konsultēties ar katru konkrēto apdrošināšanas kompāniju, kādus riskus tā sedz,
tā skaitā saistībā ar jauno koronavīrusu, kā arī noskaidrot, vai tiek segta
ceļojuma atcelšana, pārtraukšana un citas izmaiņas.
“Vēršam uzmanību, ka epidēmija un pandēmija
lielākajai daļai apdrošinātāju ir iekļauta izņēmumos kā nepārvaramas varas jeb
“Force Majeure” apstāklis, kā rezultātā radušos zaudējumus
apdrošinātājs nesedz. Taču, kamēr konkrētajā teritorijā nav izsludināta
epidēmija, apdrošinātājs medicīniskos izdevumus segs. Tāpat ceļotājiem jāņem
vērā, ka citus riskus, kuru iestāšanās nav cēloņsakarīgi saistīta ar
koronavīrusu (vai citu epidēmiju) polise segs – piemēram, ja ceļotājs lauž
kāju, pazaudē bagāžu, dokumentus, vai reiss tiek atcelts citu apstākļu dēļ,
atlīdzību varēs saņemt,” skaidroja Lene.
Vienlaikus PTAC aicina patērētājus
“neuzķerties” uz maldinošiem dažādu preču (piemēram, mutes
aizsargmaskas) piedāvājumiem, kuriem piedēvēta ārstnieciska vai profilaktiska
iedarbība attiecībā uz koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19”.
Lene uzsvēra, ka piedāvātās preces var nebūt ne individuālie aizsardzības
līdzekļi, ne medicīnas preces un nenodrošina piedāvājumos minēto iedarbību.
“Tāpat vēršam uzmanību, ka pat pārbaudīti un
prasībām atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi respiratori – negarantē
aizsardzību pret šo vīrusu,” viņa atklāja.
Kā ziņots, jaunais koronavīruss pirmo reizi konstatēts
2019.gada 31.decembrī Ķīnā. Kopš tā laika tas reģistrēts vēl vairākos desmitos
valstu.
Foto: pixabay.com
