Gandrīz 20 Jelgavas biedrību, sporta organizāciju un izglītības jomas pārstāvju Saeimas deputātiem nosūtījuši vēstuli ar aicinājumu saglabāt pilsētai republikas nozīmes statusu, vēstules autoru vārdā informē jelgavnieks, jurists Edgars Lucis.
Vēstules autori norāda, ka administratīvi teritoriālās reformas procesā konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām nav bijušas atbilstošas un savlaicīgi veiktas, bet gan formālas, tādējādi pārkāpjot Eiropas vietējo pašvaldību hartu.
“Tā vietā, lai mudinātu organizēt neformālas aptaujas, lai novērtētu iedzīvotāju uzskatus, attiecīgā ministrija kavēja un dažos gadījumos pat aizliedza aptaujas. Tāpat nav saprotama administratīvi teritoriālās reformas plānotā pakalpojumu pieejamība, infrastruktūras attīstība, darbavietu daudzums, izglītības iespējas un citi faktori,” apgalvots vēstulē.
Jelgavnieki arī uzskata, ka “reformas mērķi ir noteikti vispārīgi un nav balstīti ilgtspējīgā attīstībā, nedetalizējot sasniedzamos rezultātus”. Tāpat, pēc viņu paustā, priekšlikumi neietver risinājumu, kā tiks nodrošināta jaunās pašvaldības dalība Eiropas Savienības fondu pilsētvides programmā, un Jelgava nevarēs realizēt savas ilgtermiņa attīstības stratēģiju, “tiks zaudēts attīstības centra statuss, kas ir reāls apdraudējums ne tikai Jelgavas pilsētai, bet visam reģionam”.
Saeimas deputātiem tiek arī norādīts, ka, piemēram, Rēzeknei tiek saglabāts republikas nozīmes pilsētas statuss, lai arī tā “pēc sociāliem un ekonomiskajiem indeksiem ir ne tikai mazāka pilsēta gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā, bet arī ir krietni ekonomiskāk mazāk attīstītāka”. Tāpat, jelgavnieki uzskata, ka Jelgavas un tuvējo novadu teritoriju apvienošana nesīs vairāk zaudējumu nekā ieguvumu, un rezultātā cietīs iedzīvotāju labklājība un teritorijas izaugsmes temps.
“Formāla pieeja pašvaldību reformas realizācijā rada pamatotus draudus iedzīvotāju dzīves kvalitātes pazemināšanai,” rakstīts vēstulē.
Iniciatīvas iesniedzēji aicina parlamentāriešus grozīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, nosakot Jelgavai republikas nozīmes pilsētas statusu, paredzot Jelgavai tādus pašu nosacījumus kā Rēzeknes, Liepājas un Daugavpils gadījumā. Jelgavnieki šīs administratīvās teritorijas redz kā republikas nozīmes pilsētas, kas vienlaikus ir arī attīstības centrs pieguļošajiem novadiem, ar kuriem būs jāveido cieša sadarbība svarīgāko funkciju īstenošanai.
Vēstuli parakstījuši: Irina Pilvere, akadēmiķe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore; Voldemārs Strīķis, akadēmiķis, LR AP 4.maija Neatkarības deklarācijas parakstītājs, 4.maija Deklarācijas kluba loceklis; Baiba Rivža, akadēmiķe, Starptautiskā NVO Zonta kluba valdes locekle; Kaspars Vārtukapteinis, Dr. sc. ing., LLU Attīstības fonds, Lauksaimniecības tehnikas institūts – profesors; vadošais pētnieks; Ingrīda Grīnberga, biedrības “Svētelis” vadītāja; Dzintra Saulkalne, Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijas “Zvaigzne” valdes priekšsēdētāja; Vanda Egle, Jelgavas invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece; Māris Brancis, Jelgavas mākslinieku biedrības valdes priekšsēdētājs; Anita Prūse, LLU Studentu kluba vadītāja; Aleksandrs Knohs, Jelgavas boksa klubs “Olimpiskais rings” treneris; Jeļena Grīsle, Jelgavas baltkrievu biedrības “Ļanok” priekšsēdētāja; Ināra Kozlovska, Jelgavas čigānu biedrības “Romanu čačipen” pārstāve; Edgars Umbraško, Jelgavas ebreju biedrības priekšsēdētājs; Sņežana Zenovjeva, Jelgavas krievu biedrības “Istok” priekšsēdētāja; Aļģimants Burba, Jelgavas lietuviešu biedrības “Vītis” priekšsēdētājs; Marija Kudrjavceva, Latvijas Poļu Savienības Jelgavas nodaļas priekšsēdētāja; Bogdans Timkivs , Ukraiņu kultūras centra “Džerelo” priekšsēdētājs.
Aģentūra LETA novēroja, ka pētījumu kompānija “Norstat Latvija” veic aptauju par statusa saglabāšanu Jelgavai un plānoto apvienošanu ar Ozolnieku un Jelgavas novadu. Pašvaldības pārstāve Egita Veinberga aģentūrai LETA pauda, ka pašvaldība šādu pētījumu nav veikusi.
Jau ziņots, ka pēc trīs stundu debatēm Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija iepriekš atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu apvienot Jelgavu ar abiem kaimiņu – Jelgavas un Ozolnieku – novadiem.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), aizstāvot pilsētas tiesības palikt kā atsevišķai administratīvi teritoriālajai vienībai, saglabājot valsts nozīmes statusu, klāstīja, ka pašlaik Jelgavai ir liela pārnovadu ietekme. Pilsēta esot kultūras, zināšanu, loģistikas centrs, universitātes pilsēta, nodrošina darba vietas iedzīvotājiem no kaimiņu un arī tālākiem novadiem.
Pilsētas mērs arī uzskata, ka, pilsētu apvienojot ar abiem kaimiņu novadiem, pārnovadu ietekme samazināsies. Turpretī palielināsies pašvaldības pakalpojumi izmaksas pilsētas iedzīvotājiem, samazināsies starptautiskā atpazīstamība, Eiropas Savienības fondu pieejamība, domā Rāviņš.
Neticību vairāku deputātu vidū izraisīja Rāviņa teiktais, ka dažādu pašvaldību informatīvo sistēmu salāgošana, pēc pašvaldības aplēsēm, varētu izmaksāt pat piecus miljonus eiro.
Pret visu trīs pašvaldību apvienošanu bija arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS). Viņš uzskata, ka vietvara spēj pildīt tai noteiktās funkcijas, turklāt, neskatoties uz lielo pagastu skaitu, visu teritoriju attīstība notiek vienmērīgi. Tieši nevienmērīga teritoriju attīstība, pēc Caunes paustā, ir viens no plānotās reformas draudiem.
Viņš arī salīdzināja vairākus novada rādītājus, piemēram, attīstības līmeņa indeksu, ieņēmumu apmēru uz vienu iedzīvotāju, ar pašvaldībām, kuras reformas neskars, uzsverot, ka vairākos aspektos Jelgavas novads pārspējot Līvānu vai Daugavpils novadus. Arī iedzīvotāju skaitu kritums novadā esot mazāks.
Foto: no zz.lv un vēstules autoru arhīva
