Artūrs
Toms Plešs: Pašvaldība daudz veiksmīgāk var attīstīties, ja
visas olas nav saliktas vienā groziņā un attīstības iespējas ir
diversificētas.
No
piketa pie Eiropas Parlamenta Briselē līdz apelēšanai pie dažādu
slavenību dzimtās pilsētas statusa – tā izvērtusies sabiedrībā
aktīvu mūspuses iedzīvotāju cīņa pret administratīvi
teritoriālajā reformā iecerēto Jelgavas pilsētas, Ozolnieku un
Jelgavas novada apvienošanu. Lai noskaidrotu, kā tieši republikas
pilsētas statusa zaudēšana un novadu apvienošana ietekmēs
vietējos iedzīvotājus, “Ziņas” aicināja uz sarunu Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro
sekretāru un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas
priekšsēdētāju Artūru Tomu Plešu.
–
Ažiotāžu izraisījis fakts, ka
Jelgava pēc administratīvi teritoriālās reformas zaudēs
republikas nozīmes pilsētas statusu. Cilvēki nereti atzīst, ka
neizprot, kādas izmaiņas tieši būs pēc reformas un kā tas
ietekmēs viņu ikdienu.
Sākšu
ar nelielu atkāpi – pagājušā gada martā Saeima vienbalsīgi
nolēma, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama.
Tas bija starta šāviens ministrijai strādāt pie piedāvājuma,
konsultēties ar pašvaldībām. Sapratām, ka tas ir ļoti liels
darba apjoms, tādēļ tika nolemts veidot speciālu komisiju. Mēs
kā komisija esam izskatījuši priekšlikumus, kas tika iesniegti
otrajam lasījumam. Bija 335 priekšlikumi. Lai pagūtu izskatīt tos
visus, darbojāmies ārkārtas režīmā, tiekoties divas reizes
nedēļā pa vismaz sešām stundām, runājām ar pašvaldību
pārstāvjiem, uzklausījām priekšlikumus un pagājušajā nedēļā
šo darbu noslēdzām. Pašlaik modelis izskatās tā, ka nākotnē
Latvija sastāvētu no 40 administratīvajām teritorijām.
Kāpēc
reforma ir nepieciešama, un kas mainīsies iedzīvotājiem? Tātad,
ja Saeima šādu modeli apstiprinās, tad jaunais Jelgavas novads
sastāvēs no Jelgavas pilsētas, Ozolnieku novada un Jelgavas
novada. Iedzīvotāji nākamā gada pašvaldību vēlēšanās
attiecīgi balsos šādā teritorijā. Tas, kas mainīsies, –
līdzīgi kā citos novados, arī Jelgavas novadā ilgtermiņā tiks
iegūta daudz sabalansētāka teritorijas attīstība un arī iespēja
nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvākus pakalpojumus. Par
bažām, ka Jelgavai tiks atņemts republikas pilsētas statuss vai
pat vispār pilsētas statuss, varu nomierināt – nevienai pilsētai
tās statuss šajā reformā netiek atņemts. Pašlaik Latvijā ir 76
pilsētas, kurām ir šāds statuss, un ir vēl divas vietas, kuras
sagatavojušas visus nepieciešamos dokumentus, lai iegūtu pilsētas
statusu, un reformas gaitā nāks klāt divas pilsētas – Iecava un
Koknese.
Visu
interviju lasiet 5. marta “Zemgales Ziņās”
Foto:
“Bauskas Dzīve”
