Saeimas sēdē balsojošo deputātu vairākums šodien pretēji
atbildīgajā komisijā lemtajam atbalstīja deputāta Aleksandra Kiršteina
(VL-TB/LNNK) rosinājumu “republikas pilsētas” likumā pārdēvēt par
“lielajām pilsētām”.
Par šo priekšlikumu balsoja 37 deputāti, savukārt pret bija 30
deputāti.
Kiršteins debatēs akcentēja, ka tāpat kā nav piemēram
“monarhijas ceļi”, tā arī nevarot būt “republikas ceļi” vai
“republikas pilsētas”. Par neatkarīgas valsts pilsētām vārdu
“republika” var lietot tikai kopā ar valsts nosaukumu, piemēram,
“Latvijas Republikas pilsētas”, pauda politiķis. Viņš arī norādīja,
ka vēl kā alternatīvi iespējamie nosaukumi ir lielpilsētas, lielās pilsētas,
valsts vai valsts nozīmes pilsētas.
Savukārt deputāts Aldis Gobzems, citējot Raini, ka “mēs būsim
tik lieli, cik mūsu griba” akcentēja, ka šis ir otršķirīgs priekšlikums,
jo būtība nemainās no tā, vai pilsētas tiek dēvētas par lielām vai mazām.
Politiķis aicināja beigt slimot ar mazvērtības kompleksiem un ar uzlabojumiem
pārņemt “diemžēl padomju laiku” labo administratīvās pārvaldības
sistēmu ar rajoniem. Gobzems arī pārmeta koalīcijai, ka situācijā, kad
“neviens negrib pie Valkas”, tā nediskutēt par to, ka varbūt Valku
jāliek pie Smiltenes vai Valmieras.
Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) no vienas puses pauda, ka
“republikas pilsētas” varētu nebūt labākais risinājums. Tomēr
Kiršteina priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo “liela pilsēta” ir
raksturojums nevis likumam atbilstošs vārds, pauda politiķis. Dolgopolovs
norādīja, ka nav kritēriji, kas nosaka, kas ir “lielā” vai
“mazā” pilsēta.
Savukārt deputāts Viktors Valainais (ZZS) pauda, ka Latvijas
Zinātņu akadēmija esot paudusi atbalstu Kiršteina priekšlikuma idejai un ka arī
Valsts prezidents Egils Levits esot piedāvājis vārdu “valstspilsēta”.
Tomēr reizē nepieciešams arī sniegt skaidru atbildi, kāpēc vispār ir
nepieciešama šāda terminoloģija attiecībā uz konkrētām pilsētām. Valainis
norādīja, ka jāsaprot, ko valsts pārvaldes līmenī sagaidīs no atšķirīgām
pilsētām.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) norādīja, ka vēlas
iepazīstināt deputātus ar dažiem rādītājiem. Viņš norādīja, ka vairākām
pilsētām iedzīvotāju skaita prognoze uz 2030.gadu jau tagad dažos gadījumos ir
piepildījusies par apmēram 50% vai par vairāk. Līdz ar to sanāk, ka iedzīvotāju
skaits samazinās straujāk, nekā prognozēts, norādīja politiķis. Viņš aicināja
pievērsties risinājumu rašanai, lai iedzīvotāji nepamestu reģionus.
Debatēs deputāts Mārtiņš Bondars (AP) izteicās arī par citu tēmu –
ka debašu laika samazināšanai nevajadzētu radīt problēmas, jo savu domu ir
iespējams pateikt arī trīs minūtēs un nav vajadzīgas piecas minūtes. Problēmas
esot vien tiem, kuri “muld līdz nemaņai”, pauda politiķis.
Gobzems pēc balsojuma akcentēja, ka deputāti tikko lēma
likumprojektā lietot terminu “lielās pilsētas”, atsakoties no termina
“republikas pilsētas”. Viņš uzsvēra, ka likumprojektā ir 74
priekšlikumi, kuros ir runa par republikas pilsētām. “Uzskatu , ka ir
jātaisa pārtraukums un komisijai viss jānomaina, jo citādi tiks balsots par
redakcijām, kas vairs nav aktuālas,” teica politiķis.
Sēdes vadītāja, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le
Galla (JKP) skaidroja, ka labojumi tiks veikti, likumprojektu izskatot trešajā,
galīgajā, lasījumā.
Kā ziņots, šodien Saeimā otrajā lasījumā tiek skatīt ATR
likumprojekts, kurš cita starpā paredz 119 pašvaldību vietā izveidot 40
pašvaldības.
Foto: no arhīva
