Saeimas opozīcijai šodien neizdevās panākt republikas pilsētu
saraksta papildināšanu, parlamenta vairākumam nodrošinot, ka Latvijā
administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā būs piecas republikas
pilsētas.
Parlaments likumprojektu šodien izskata otrajā
lasījumā, pēc kā tas nākotnē tiks skatīts vēl vienā – galīgajā – lasījumā.
Republikas pilsētas bija paredzēts noteikt kā vienu no
likumā ietveramajām administratīvās teritorijas un teritoriālā iedalījuma
vienībām. Tomēr šodien negaidīti Saeimas sēdē klātesošo deputātu vairākums
piekrita attiekties no termina “republikas pilsēta” lietojuma, to
aizvietojot ar terminu “lielās pilsētas”.
Līdz ar to paredzams, ka atbalstītais priekšlikums par
piecām republikas pilsētām trešajā lasījumā tiks grozīts, mainot lietoto
terminu.
Ja līdz šim Latvijā par republikas pilsētām tika
uzskatītas deviņas pilsētas, tad līdz ar ATR Latvijā paredzēts par tādām dēvēt
tikai piecas pilsētas – Rīgu, Daugavpili, Jūrmalu, Liepāju un Rēzekni.
Vairāki parlamentārieši otrajā lasījumā piedāvāja
tomēr saglabāt plašāku republikas pilsētu sarakstu, tajā ietverot arī
Jēkabpili, Jelgavu, Valmieru un Ventspili. Tomēr arī minētie rosinājumi neguva
atbalstu.
“Var nepatikt Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS),
var riebties Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij). Bet
skaitļi ir skaitļi,” sacīja deputāte Anita Muižniece (JKP), uzsverot, ka
iedzīvotāju skaita ziņā lielāko pašvaldību saraksts nesaskan ar republikas
pilsētas statusu saņemošo pilsētu loku.
Viņa akcentēja, ka esot dīvaini, ka Jelgava, kurā ir
ceturtais lielākais iedzīvotāju skaits, nebūs republikas pilsēta.
Arī politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka
nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem izvēlētas republikas pilsētas.
“Cik ilgi strādās atriebšanās princips? Rāviņš
nav vienīgais, kas strādā Jelgavas domē,” pauda deputāte Linda Liepiņa,
akcentējot, ka republikas pilsētas statusu esot mēģināts atņemt tām pilsētām,
kuras vada opozīcijā esošās partijas, tostarp Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)
Deputāts Aldis Gobzems ironiski vaicāja, vai gadījumā,
ja Rīgas domi vadītu ZZS, tad galvaspilsētu reformas rezultātā pārveidotu par
pagastu.
Parlamentārietis Gundars Daudze (ZZS) atgādināja, ka
Ventspils pilsētas un Ventspils novada iedzīvotāji neatbalstīja piedāvāto
reģionālo reformu. Tāpat, viņaprāt, būtisks ir apstāklis, ka reformas
izstrādātāji nespēj atbildēt uz jautājumu, ar ko atšķiras, piemēram, Rēzekne,
kurai plānots saglabāt republikas pilsētas statusu, un Jelgava vai Ventspils,
kam minēto statusu plānots atņemt.
Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) savā uzrunā iestājās
pret neloģiskiem priekšlikumiem, kas saistīti arī ar republikas pilsētas
statusa noteikšanu. “Ja jūs to visu izlabosiet un uz trešo lasījumu būs
loģika, nekaunēšos trešajā lasījumā jums pateikt labus vārdus un
aplaudēt,” solīja politiķis.
“2008.gadā ZZS bija pret teritoriālo reformu. To
pašu redzam šodien. Rodas pārliecība, ka ZZS ir pret pārmaiņām,” secinājis
par likumprojektu atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP).
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) nepiekrīt tam, ka
piedāvātā reforma veicinās ekonomisko attīstību. Piesaucot Somijas piemēru, kur
ir liels skaits pašvaldību, politiķis uzsvēra, ka no reformas nebūs jēgas, jo
solījumi saistībā ar to ir tikai “tukšas runas”.
“Tiek norādīts, ka reforma ir ļoti laba, jo ZZS
ir ļoti pret,” teica Dombrovskis. Viņš norādīja, ka reforma gan nebūtu
strauji jāaptur, jo citādāk tās virzītāji paši neuzkāps uz grābekļiem un negūs
mācību.
Parlamentārietis Uldis Augulis norādīja, ka atbildīgās
komisijas sēdē neesot tikusi sniegta informācija, kad tiks atbildēts uz
Ventspils domes jautājumiem par izvēli nepiešķirt tai lielās pilsētas statusu.
Politiķis arī akcentēja, ka ZZS nekad neesot bijusi pret reformu, bet reformai
jābūt pragmatiskai un izvērtētai nevis “ar krāsainiem zīmuļiem pārzīmētai
kartei”.
Deputāts Andris Kazinovskis (JKP) norādīja, ka viņš
aizstāvēja to, ka tiek atrisināts Rēzeknes un Daugavpils jautājums, saglabājot
šo pilsētu statusu. Tomēr deputātam saglabājušās bažas par Jelgavu un
Ventspils, ka šīs pilsētas varētu būt cietējas. Tāpēc koalīcijas politiķis
solīja tomēr Saeimas sēdē mēģināt atbalstīt priekšlikumu par lielās pilsētas
noteikšanu Jelgavai un Ventspilij.
Parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka
jālauž attīstības virziens uz monocentrisku valsti, attīstot vairākus reģionu
centrus. Deputāts akcentēja, ka Jelgavai un Ventspilij ietekmes teritorija ir
no 50 līdz 100 kilometriem, savukārt tagad esot nepareiza vēlme šīs pilsētas
ielikt novada rāmī.
Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) norādīja, ka gan
reformai, gan daļai debatētāju trūkst loģikas. Viņa aicināja atbalstīt lielās
pilsētas statusa piešķiršanu Jelgavai un Ventspilij. Viņa norādīja, ka uz
jautājumu, ar ko atšķiras Ventspils no Rēzeknes, kurai būs lielās pilsētas
statuss, VARAM pārstāvji neesot atbildējuši un jautājumu ignorējuši.
Deputāts Didzis Šmits norādīja, ka “KPV LV”
kā savas partijas biedriem vēlas norādīt, ka balsojums par pašreizējo reformas
piedāvājumu nepalīdzēšot “KPV LV” palikt valdībā ilgākā termiņā, jo
viņus tāpat “izmetīšot” no tās.
Saeima vienojusies likumā tomēr neizdalīt Pierīgas
novadus. Līdz šim tika paredzēts, ka Pierīgas novadi būtu to Rīgai piegulošo
novadu kopums, kas sastāv no tādām novadu teritorijām kā Ādažu novads, Ulbrokas
novads, Salaspils novads, Ķekavas novads, Olaines novads un Mārupes novads.
Foto: no arhīva
