Februāra beigās no
amata atbrīvotais Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis
Liepiņš (LRA) iesniedzis pašvaldībā iesniegumu par deputāta
mandāta nolikšanu. Sarunā ar “Ziņām” viņš atklāj savas
pārdomas, kā un kāpēc tas noticis.
– Tas, ko jums
pārmet, ir vadības stils. Jūsu laikā nomainījās vairāki
darbinieki – aizgāja galvenā grāmatvede, Ozolnieku vidusskolas
direktore, pašvaldības policijas priekšnieks un citi.
Pirmkārt, gribu
uzsvērt, ka CVK (Centrālās vēlēšanu komisijas) mājaslapā ir
izlasāma mūsu programma, ar kuru startējām vēlēšanās. Mēs to
rakstījām nevis kā partija, bet kā domubiedru grupa. Tie bija
cilvēki, kas dzīvo Ozolniekos, cilvēki ar kopīgu redzējumu. Tad
nu, lūk, programmā nevienā vietā nebija minēts, ka mēs veidosim
attiecības starp deputātiem. Galvenā mūsu nostādne bija pildīt
uzdevumus, kuri nāk no sabiedrības. Mēs tiekam ievēlēti kalpot,
nevis izcelt sevi kā pārākus par citiem.
Šajā jautājumā
jārunā par katru gadījumu atsevišķi. Ja kultūras daļas
vadītāja var paņemt slimības lapu, četrus mēnešus būt slima,
tajā pašā laikā skriet krosiņus pa Ozolniekiem visiem gar degunu
un vienkārši nenākt uz darbu, tad ir taču kaut kāds mērs visam.
Skaidrs, ka vienkārši gaidīja brīdi, kad varbūt kaut kas
mainīsies politiski.
Skolas direktore var
paziņot, ka uz viņu tiek izdarīts spiediens. Kāds spiediens? Lai
nāk un konkrēti pasaka, kurš izdarījis spiedienu! Viņa pati
uzrakstīja atlūgumu, turklāt mācību gada vidū, atstājot skolu
bez direktora. Direktores Klāras Stepanovas palīgs Ainārs Kākers,
kurš startēja vēlēšanās no “Vienotības” un bija viņas
labā roka, kārtoja visus dokumentus, jo viņa no tā neko
nesaprata, patiesībā izmantoja skolai un bērniem iegādāto
tehniku savam labumam.
Gadījums ar pašvaldības
policijas priekšnieku Arni Jomu – kad sāku strādāt Ozolnieku
novada domē, policistiem nebija elementāru lietu, trūka drēbju,
aprīkojuma, rokasdzelžu, kam jābūt policijas rīcībā. Arī viņš
četrus mēnešus slimoja, mierīgi staigādams apkārt. Patiesībā
tas nemaz nebija mans lēmums, ka viņu atbrīvoja. Izpilddirektors
bija izlēmis nevis vienoties ar viņu, bet slimības laikā atlaist.
Tagad viņš tiesājas, ka esot nepareizi atlaists.
Tad galvenā grāmatvede,
par kuru pats Veļeckis (Pēteris Veļeckis – iepriekšējais
pašvaldības vadītājs – red.) un viņa kompānija šausminājās,
ka netiekot galā… Vienīgais, kas izdarīts, – grāmatvedei tika
nolikts priekšā darba apraksts, pasakot, ka ir noteikta alga un arī
pienākumi, kas jāpilda. Ja tie tiek izpildīti, man pret viņu nav
nekādu iebildumu. Grāmatvede nedēļas laikā uzrakstīja
iesniegumu par atbrīvošanu no darba, jo vienkārši ļoti labi
saprata, ka nevar izpildīt prasības. Par to, ka iepriekš viņai
šos pienākumus ļāva nepildīt, es nevaru būt atbildīgs,
nepiedalījos tās domes darbā.
Tā tas kopumā notika,
līdz ar to pārmetumi par kādu, kas pazaudējis savu amatu…
Piedodiet, bet to nevar vispārināt, ir jārunā par katru no šiem
gadījumiem atsevišķi. Bet varbūt iepriekš tur viss bija sapuvis?
Es drīzāk sliecos uz to, jo biju šokēts, uzsākot darbu domē,
par to bardaku, kas valdīja. Līgumiem nebija nekādas uzskaites,
vairākus vispār nebija iespējams atrast. Kā tā varēja strādāt,
ka pašvaldības administrācijā vispār nav līgumu uzskaites? Līdz
ar to elementāri varēja manipulēt pēc vajadzības – te ir
līgums, te tā vairs nav. Tāpat projekti. Vairāki vispār
pazuduši. Iepirkumu procedūrās bija pareizās firmas un
nepareizās. Iepriekš šeit bija stagnatīva pārvaldes forma, kas
arī bija iemesls manai vēlmei startēt vēlēšanās, lai kaut ko
mainītu. Andris Ozoliņš un Jānis Kažotnieks (abi LZP) bija
pirmie divi cilvēki, ko es uzrunāju, aicinot nevis meklēt, kurš
nāks un darīs kaut ko mūsu vietā, bet apvienoties un darīt.
Sākumā pat bija doma, ka Andris Ozoliņš startēs vēlēšanās
vienā komandā ar mani, bet viņš atzina, ka esot “čomi” ar
Jāni Kažotnieku un saistīts ar zaļajiem, tāpēc startēšot ar
viņiem. Pasarg’ Dievs, ļoti labi, man nebija nekādu iebildumu.
Foto: no arhīva. Visu interviju lasiet 12.marta “Zemgales Ziņās”.
