No šodienas saules spīdēšanas ilgums jeb dienas garums Latvijā
pārsniegs nakts garumu, liecina “timeanddate.com” dati.
Lai gan trešdien gaidāms apmācies laiks, saule Rīgā
lēks pulksten 6.30 un rietēs pulksten 18.33.
Katra nākamā diena kļūs par nepilnām piecām minūtēm
garāka, līdz 20.-21.jūnijā būs vasaras saulgrieži un dienas garums sasniegs 17
stundas un 52 minūtes.
Piektdien plkst.5.50 būs ekvinokcija un iestāsies
astronomiskais pavasaris. Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules
diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē.
Saskaņā ar tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju
atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.
Solārais pavasaris Latvijā ik gadu sākas februāra
sākumā, savukārt par meteoroloģiskā pavasara pirmo dienu Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šogad noteica 9.februāri.
Aizvadītā ziema, kas bija siltākā novērojumu vēsturē,
rosināja sinoptiķiem ieviest papildu kritēriju meteoroloģiskā rudens un ziemas
beigām un pavasara sākumam.
Iepriekš vienīgais kritērijs meteoroloģiskā pavasara
sākumam bija pirmās piecas secīgās diennaktis ar vidējo gaisa temperatūru virs
nulles.
Tā kā šoziem gan decembrī, gan janvārī un februārī
diennakts vidējā gaisa temperatūru teju visu laiku bija augstāka par nulli,
meteoroloģiskā pavasara sākuma noteikšanai bija nepieciešams jauns kritērijs,
pēc kura novilkt robežu starp rudeni un pavasari, ja ziemas iztrūkst.
Atbilstoši pašreizējam normas periodam –
1981.-2010.gada vidējiem rādītājiem – gada aukstākā diena Latvijā ir
8.februāris, tādēļ noteikts, ka meteoroloģiskais pavasaris Latvijā nevar
iestāties agrāk par 9.februāri.
Foto: pixabay.com
