Par spīti ārkārtējai situācijai Latvijas
Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieki darbu turpina un turpinās
dažādi pētījumi, it īpaši, – lauksaimniecības un ar to saistītajās
dažādās nozarēs, informē LLU komunikācijas vadītāja Lana Janmere.
Latvijā
daudzi augļkopības uzņēmumi ir veidojušies ap gadsimtu miju un šobrīd ir
izveidojuši stabilu ražošanas pamatu. Lai arī daudzās saimniecībās tiek
sasniegtas labas ražas, tomēr vidējais ražības līmenis augļu dārzos ir
nepietiekams. Nereti ražība ir atšķirīga viena dārza dažādās vietās, un viens
no iemesliem ir augsnes un reljefa neviendabīgums viena lauka robežās. Lai to
apsekotu un meklētu risinājumus, LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras
pētnieki sadarbībā ar uzņēmējiem piedāvā dārzu monitorēšanā izmantot tālizpētes
tehnoloģiju.
Augļu
dārza kopražas kāpināšanā lielāka efektivitāte sasniedzama, ja atbilstoši
pasākumi tiek veikti mērķtiecīgi tajos dārza sektoros, kur ražība ir zemāka par
vidējo radītāju. Kā skaidro LLU pētnieki, augļkoku dārzā ir grūti objektīvi
konstatēt šos sektorus ‒ to var izdarīt uzskaitot ražu katram kokam atsevišķi,
taču tas ir ļoti darbietilpīgi un jāpaveic ļoti īsā laikā. Koku veģetatīvais
pieaugums ir labs indikatīvais rādītājs, kas raksturo koku veselības stāvokli,
tā augšanas apstākļu kopumā un parāda arī ražības potenciālu. Veģetatīvo augumu
var vērtēt vizuāli, taču šāds vērtējums ir subjektīvs. Dārza vizuālu vērtējumu
papildus apgrūtina tas, ka koki pārsniedz cilvēka augumu un kokus var
salīdzināt tikai rindu virzienā.
Tādējādi
LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra
sadarbībā ar Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Augļu nams”
un mērniecības pakalpojumu sniedzēju SIA “Topoprojekts” ir uzsākusi īstenot
projektu “Tālizpētes tehnoloģiju pielietojums augļu dārzu novērtēšanai”.
Projekta mērķis ir izstrādāt Latvijas vides apstākļiem atbilstošu tehnoloģisku
risinājumu augļu dārzu novērtēšanai ar tālizpētes tehnoloģiju pielietošanu.
“Izmantojot
tālizpētes tehnoloģiju, var iegūt datus par koku vainaga lielumu. Atkārtoti
mērījumi parādītu dzinumu pieaugumu konkrētā laika periodā. Izvērtējot datus
dārza robežās, noteiktu sektorus ar mazākiem pieaugumiem. Redzot kartē
konkrētos sektorus, tos apsekos dārzkopji, meklējot faktorus, kas ietekmēja
koku augšanu (barības vielu daudzums augsnē, mitruma režīms, bagātīga augļu
raža u.c.),” par pētījuma gaitu stāsta projekta vadītāja Vivita Puķīte.
Viņa
arī skaidro, ka tālizpēte ar lāzerskenēšanu kā tehnoloģija ir pietiekoši
pieejama, taču iegūto datu apstrāde un interpretācija augļu dārzu novērtēšanai
ir jauns tās pielietojums Latvijā un kaimiņvalstīs. Izmantojot tālizpētes
tehnoloģiju, projekta ietvaros tiks iegūti dati par koku augšanas dinamiku un
izstrādāta vairākslāņu karte. Analizējot datus, tiks noteikti sektori ar
mazākiem pieaugumiem. Projekta papildus mērķis ir iegūt datus par koku vainagu
biezību un vainagu kopējo tilpumu. Šos datus izmantos, lai vērtētu koku
veidošanas darbu efektivitāti, koriģētu augu aizsardzības līdzekļu devu
aprēķinus.
Projekts
nodrošinās zināšanu pārnesi, jo pētījuma laikā notiks aktīva sadarbība ar
pētniekiem no LLU, gan veicot tālizpētes novērojumus dārzos, gan kopīgi
prezentējot rezultātus lauku dienās un semināros, kā arī vietēja un
starptautiska mēroga zinātniskajās konferencēs.
Projekts
“Tālizpētes tehnoloģiju pielietojums augļu dārzu novērtēšanai” tiek īstenots
ELFLA Latvijas lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma 16.
“Sadarbība” 16.2. apakšpasākuma: “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un
tehnoloģiju izstrādei” ietvaros un norisināsies līdz 2023. gada jūnijam.
Projektu atbalsta Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija.
Foto: no arhīva
