“Trīs dienu laikā mūsu māja, kas bija normāla, kļuva par dzīvošanai nederīgu avārijas māju,” dusmojas Tamāra Gertnere, kas Ānē, Celtnieku ielā 18, dzīvo jau 25 gadus. Viņa zina stāstīt, ka šajā pagājušā gadsimta 50. gados būvētajā ēkā bijušas ķieģeļu cepļa strādnieku kopmītnes, kurās dzīvojuši ļaudis, kas atradušies īpašā policijas uzraudzībā. 90. gados mājā esošie dzīvokļi nodoti privatizācijā. Savējo privatizējusi arī Tamāra. Viņa cītīgi maksājusi komunālos rēķinus un nejūtas vainīga, ka māja izskatās slikti. Neapmierināta ar dzīvi avārijas namā ir arī Tamāras kaimiņiene Ņina Černova. “Ja jau šī ir avārijas māja, tad kāpēc pēc ugunsgrēka 2015. gada martā tā netika atzīta par dzīvošanai nederīgu? Pēc ugunsgrēka vēl tika taisīts koridora remonts, kas, manuprāt, bija stulbi,” teic Ņ.Černova. Viņa uzskata – ja pašvaldība atzīst māju par dzīvošanai nederīgu, tai būtu jāierāda cita vieta, kur dzīvot. “Sanāk, ka man šajā mājā pieder privātīpašumā deviņi kvadrātmetri. Tādā platībā var tikai nolikt telti!” pukojas Ņ.Černova. Arī viņai nav komunālo maksājumu parādu, bet ar kaimiņiem, starp kuriem ir parādnieki, viņa nesaietas.
Visu rakstu lasiet 19. marta “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
