Neskatoties uz to, ka šī gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā
“Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”, kas ļāva samazināt
bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu par vienu mēnesi, Labklājības ministrija
(LM) tuvākā laikā varētu nākt klajā ar ierosinājumu pārskatīt pabalsta izmaksas
ilgumu atsevišķām grupām, žurnālistiem šodien paziņoja labklājības ministre
Ramona Petraviča (KPV LV).
Grozījumi likumā ļāva bezdarbnieka pabalsta izmaksas
ilgumu samazināt no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem. Tāpat tika
samazināts arī bezdarbnieka pabalsta apmērs, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka
pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un
sesto mēnesi – no 75% uz 50%, un par septīto un astoto mēnesi – no 50% uz 45%
no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
Taču ministre šodien atzina, ka situācija ir krasi
mainījusies un viņa nav gribējusi uzreiz sākt diskusiju par kārtējo termiņa
pagarināšanu, taču ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks viņu papildināja,
ka “atsevišķos gadījumos varbūt būs jāpagarina bezdarbnieku pabalsta
izmaksas un pagaidām nav zināms par ko tieši varam runāt, laiku, apmēru, vai
jāiesaldē pašreizējais izmaksas apjoms”.
Petraviča arī norādīja, ka pašreizējā sociālā budžeta
uzkrājums ir vairāk nekā viens miljards eiro, tomēr, lai neradītu lielāku slogu
uz to, darba devēji tiek mudināti rūpīgi izvērtēt, vai tiešām darbinieks ir
jāatlaiž. Sociālās apdrošināšanas budžets ļoti rūpīgi reaģē uz pašreizējiem
notikumiem, bet, kā piebilda Alliks, tālākā speciālā budžeta nākotne ir
atkarīga no ekonomikas un tās spējas atgūties.
Vaicāts, vai nākotnē nevarētu rasties izaicinājumi
bezdarbnieku pabalsta izmaksā, valsts sekretārs norādīja, ka iepriekšējās
krīzes laikā kopumā tika atlaisti aptuveni 250 000 cilvēki, kas liecina par
sociālās apdrošināšanas sistēmas kapacitāti.
Šobrīd Latvijas uzņēmumi pārprofilējas un uzsāk ražot
pašreiz nepieciešamās preces, stāstīja ministre, piebilstot, ka katrs šajā
situācijā izvērtē to kā varētu turpināt darbu un darīt ko citu. Turpretim
Alliks mudināja iedzīvotājus pielāgoties pašreizējai situācijai. “Šis ir
jaunu, netradicionālu risinājumu laiks,” sacīja valsts sekretārs.
Jau ziņots, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)
līdz šim saņēmusi 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par teju 3000 darbinieku
atbrīvošanu, otrdien tiešsaistes preses konferencē pastāstīja Petraviča.
Ministre uzsvēra, ka patlaban ir grūti prognozēt un
plānot, kā Covid-19 pandēmijas dēļ pieaugs bezdarbnieku skaits un cik daudz
papildu resursu būs nepieciešams piesaistīt.
Ministre norādīja, ka kopš marta sākuma bezdarbnieku
skaits Latvijā pieaudzis par 1200 cilvēkiem.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)
ir aicinājusi valdību ne tikai atgriezties pie bezdarbnieka pabalsta
izmaksāšanas līdzšinējās kārtības, bet arī palielināt bezdarbnieka pabalsta
izmaksas ilgumu līdz 12 mēnešiem, kā arī palielināt tā apmēru.
LBAS uzskata, ka tās ir minimālas prasības visu darba
ņēmēju vārdā, jo 2019.gadā, veicot grozījumus likumā, tika samazināts
bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kā arī pabalsta apmērs, prognozējot 12,1
miljonu eiro lielu ietaupījumu. Organizācijas ieskatā, šāds ietaupījums nav
būtisks salīdzinājumā ar valdības gatavību atvēlēt situācijas stabilizēšanai
divus miljardus eiro.
Foto: pixabay.com
