Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatīšanās dēļ līdz
14.aprīlim Latvijā izsludinātais ārkārtējais stāvoklis noteikti būs jāpagarina,
šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes
slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, profesors Uga Dumpis.
Vaicāts, vai Latvijā jau tagad vajadzētu ķerties klāt
pie stingrākiem ierobežojumiem sabiedrībai, infektologs norādīja, ka pagaidām
inficēto skaita pieaugums ir samērā līdzsvarots, tādējādi patlaban nav iemesla
ieviest vēl kādus drošības pasākumus. “Tomēr ārstniecības iestādēm jābūt
vēl augstākā gatavībā uzņemt pacientus,” ir pārliecināts infektologs.
“Jāsaprot, ka minētie papildu pasākumi var
izraisīt virkni citu medicīnisku un sociālu problēmu, un pēc to atcelšanas
infekcijas izplatība atkal var atjaunoties ar iepriekšējo ātrumu,”
skaidroja profesors, mudinot iedzīvotājus mainīt ikdienas paradumus un
“dzīvot citādāk, ievērojot distancēšanos un maksimāli ierobežojot kontaktu
arī ar citiem cilvēkiem”.
Dumpis uzsvēra, ka pastāv risks, ka saslimstība
pieaugs tieši gados vecāku iedzīvotāju vidū un ka ar Covid-19 inficēsies arī
medicīnas personāls. Pēc infektologa paustā, “tas pat ir zināmā veidā
neizbēgami”. “Bet nedomāju, ka Latvijā tas var sasniegt Itālijas
apmērus, jo mēs piesardzības pasākumus esam ieviesuši ievērojami agrāk,”
sacīja Dumpis.
Jau ziņots, ka saslimšana ar Covid-19 Latvijā līdz šim
ir apstiprināta 221 cilvēkam, turklāt parādījušies pirmie gadījumi, kad nav
skaidrs, kā cilvēks inficējies.
Primāri vīruss tiek konstatēts vecuma grupās no 20
līdz 49 gadiem un tieši Rīgas un Pierīgas reģionos. Dumpis aģentūrai LETA
iepriekš skaidroja, ka vislielākā saslimstība minētajās vecuma grupās
novērojama tāpēc, ka “vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam
inficē vecākos, mājās sēdošos”.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar
Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni
ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Valdība arī nolēma, ka no 17.marta tiek atcelti
starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un
dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un
militāro transportu.
Foto: F64
