Atsaucoties uz Veselības ministrijas
aicinājumu, 30 LLU Veterinārmedicīnas fakultātes studenti pieteikušies
brīvprātīgajā darbā cīņā ar “Covid-19” pandēmiju. “Studenti, kas vēlas
palīdzēt, katru dienu nāk klāt, un nu jau var teikt, ka par brīvprātīgo
pieteicies katrs desmitais mūsu fakultātes students. Situācija mainās pa
minūtēm, un vēl nav precizēts, kur tieši varētu būt vajadzīgi mūsu studenti.
Vēsturiski krīzes situācijās veterinārmediķi ir iesaistījušies palīdzības
sniegšanā cilvēkiem,” teic LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars
Kovaļenko.
Sola
uzlabot studentu apmācību
Dekāns ir pārliecināts, ka vecāko kursu studentu zināšanu un
prasmju līmenis ir pietiekami augsts, lai viņi varētu aizvietot medicīnas
māsas. LLU Veterinārmedicīnas fakultātes studenti strādā speciālajās teltīs,
kur noņem analīžu paraugus no potenciāli inficētajiem cilvēkiem, kā arī Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) zvanu centrā 8303, kur katru dienu no
pulksten 9 līdz 18 tiek pieņemti zvani no tiem iedzīvotājiem, kuriem ir
aizdomas par saslimšanu ar “Covid-19”. “Neilgi pirms šīs krīzes Aizsardzības
ministrija Latvijas Veterinārārstu biedrībai jautāja par iespējām palīdzēt
ārkārtas situācijā. Jāatzīst, ka līdz šim mūsu studenti neapguva katastrofu
medicīnas pamatus un pirmo palīdzību cilvēkiem. Turpmāk to mācīsim,” sola
dekāns K.Kovaļenko.
Viena no Veterinārmedicīnas fakultātes studentēm, kas
iesaistījās brīvprātīgajā darbā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā
(NMPD), ir agrākā LLU Studentu pašpārvaldes vadītāja jaunpilniece Endija
Maraka. “Kad “parakstījos” uz šo darbu, man nebija nojausmas, kas būs jādara.
Man jau ģimenē ir ieaudzināta vēlme palīdzēt citiem, turklāt es apzinos, ka ar
savu izglītību spēju to darīt,” teic E.Maraka. Viņa dežurē SPKC zvanu centrā,
kur, kā pati saka, telefons zvana nepārtraukti. “Cilvēki uztraucas par to, ka
viņi varētu būt slimi. “Covid-19” simptomi ir līdzīgi kā parastas saaukstēšanās
gadījumā, un ir ļoti grūti noteikt, vai cilvēkam, lai izveseļotos, pietiek ar
ģimenes ārsta padomu vai problēma ir nopietnāka,” stāsta Endija. Ļoti bieži
zvanot cilvēki, kuri nav ceļojuši uz vīrusa skartajām vietām un nav arī bijuši
kontaktā ar ceļotājiem, tomēr grib saņemt informāciju, kā būtu jārīkojas. “Ir
jāprot šķirot informāciju, lai saprastu, kas ir kas,” atzīst studente.
Visu rakstu lasiet 26.marta “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
