Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien
atbalstīja ieceri noteikt aizliegumu bērnu adopcijai no Latvijas uz ārvalstīm
no šā gada 1.septembra līdz dienai, kad būs izstrādāti un stājušies spēkā jauni
grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par
bērnu adopciju uz ārvalstīm.
Iecerēts, ka no 1.septembra netiks piemērota Bērnu
tiesību aizsardzības likuma 31.panta trešā daļa, kurā tiek norādīts, ka
“izņēmuma gadījumā bērnu var adoptēt uz ārvalsti”, izpildoties
konkrētiem nosacījumiem. Sēdē gan izskanēja pieļāvums, ka 1.septembris kā šī
aizlieguma spēkā stāšanās datums var mainīties.
Deputāti vēlas likumu papildināt ar punktu, ka no šī
gada 1.septembra līdz dienai, kad stāsies spēkā jauni grozījumi Civillikumā un
citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalstīm, bērnus nevar adoptēt
ārzemnieki, kuriem nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs
dzīvojošas personas.
Izņēmumi šajā gadījumā tiktu pieļauti, ja uzsāktas
adopcijas procesa lietas, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu, vai
ja līdz minētajam datumam potenciālie adoptētāji informējuši Labklājības
ministriju, ka gatavo adopcijas lietu.
Šo priekšlikumu atbalstīja kopumā pieci no sēdē
klātesošajiem astoņiem komisijas deputātiem – Artuss Kaimiņš, Dagmāra
Beitnere-Le Galla (JKP), Andrejs Judins (JV), Māris Kučinskis (ZZS) un Linda
Liepiņa. Pret šo priekšlikumu balsoja Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), savukārt
Boriss Cilevičs (S) un Vladimirs Nikonovs (S) atturējās.
Sēdē arī tika spriests par komisijas izveidi, kas būtu
spējīga nākotnē izvērtēt, vai bērna adopcija uz ārvalstīm patiesi ir
nepieciešama. Deputāti vēlētos, lai šādu lēmumu pieņemt tikai tad, ja Latvijā
nav citu labāku alternatīvu.
Par šādas komisijas izveides nepieciešamību sēdē
atgādināja deputāts Cilevičs, kamēr Kučinskis apšaubīja iespēju, ka šāda
komisija varētu tikt veidota kā premjerministra padotībā esošs veidojums.
Speciālas komisijas ārvalstu adopcijas izvērtēšanai izveidi atbalstīja arī uz
sēdi uzaicinātā tieslietu ministra padomniece Ilona Kronberga. Viņa uzskata, ka
adopcija uz ārvalstīm būtu pieļaujama, ja “komisija atzīst, ka Latvijai
pilnībā nav ko dot šim bērnam”.
Kā galvenais arguments adopcijas uz ārvalstīm
aizliegšanai tika minēts kontroles trūkums. Teju vienīgā valsts, uz kuru tiek
adoptēti Latvijas bērni, ir ASV, kur, kā to sēdē norādīja vairāku organizāciju
un iestāžu pārstāvji, ar adopciju nodarbojas privātas kompānijas un kur
trūkstot atgriezeniskās saites, kas ar šiem bērniem tālāk notiek.
Komisijas priekšsēdētājs argumentēja, ka Latvijas
pašreizējā 13.vieta pasaulē pēc adopciju uz ārvalstīm daudzuma pret iedzīvotāju
skaitu ir signāls, ka nepieciešams pārskatīt pašreizējo kārtību attiecībā uz
ārvalstu adopciju.
Šo jautājumu komisija skatīja jau marta
sākumā, kad arī iezīmējās šāds turpmākais rīcības plāns.
Labklājības ministrija (LM) gan ir norādījusi, ka
neatbalsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ieceri noteikt
aizliegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm un rosina diskutēt par pašreizējā
regulējuma uzlabošanu.
LM statistikas dati liecina, 2019.gadā no 42
adoptētiem bērniem uz ārvalstīm 33 bērni bija vecumā no desmit līdz 18 gadiem.
Latvijā patlaban kopumā ir 1150 adoptējamu bērnu, no kuriem 775 bērni ir vecumā
no desmit līdz 18 gadiem. No visiem bērniem 433 nevēlas tikt adoptēti. Uz
ārvalstīm ir adoptējami 286 bērni. Kopš 2003.gada uz ārvalstīm no Latvijas
kopumā adoptēti 1925 bērni.
Foto: pixabay.com
