Saeima vakar konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas
paredz, ka arī pēc ārkārtējās situācijas beigām epidemioloģisku aizdomu
gadījumā uz personu joprojām varētu attiecināt klātienes darba vai mācību
ierobežojumus.
Ar izmaiņām Epidemioloģiskās drošības likumā tiktu
noteikts, ka arī pēc ārkārtējās situācijas nepieciešamības gadījumā var ne
tikai ierobežot vai aizliegt kāda profesionālo darbību, bet arī ierobežot vai
apturēt personu piedalīšanos mācību procesā.
Kā skaidro attiecīgo likuma
normu izstrādātāji, Covid-19 radītā ārkārtējā situācija ir parādījusi to, ka
arī personai, kura neslimo ar Covid-19 vai citu infekcijas slimību, kā arī nav
Covid-19 kontaktpersona, tomēr var rasties nepieciešamība noteikt darba vai
izglītošanās ierobežojumus. Šajā gadījumā tiek runāts par personām, kuras
ārkārtējās situācijas laikā ieradās no ārzemēm, jo pastāvēja epidemioloģiski
pamatotas aizdomas, ka šīs personas uzturējās paaugstinātos inficēšanās riska
apstākļos un tādēļ tām bija iespēja inficēties.
Vienlaikus bīstamas infekcijas slimības gadījumā
kontaktpersonas vai personas, par kurām ir radušās epidemioloģiski pamatotas
aizdomas, ka tās ir atradušās paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos, varēs
nodarbināt tikai attālināti.
Ar šīm izmaiņām, rodoties sabiedrības veselības
apdraudējumam infekcijas slimības izplatīšanās gadījumā, būtu iespējams noteikt
stingrākas prasības tām personām, kuras tiek nodarbinātas darbos, kas ir
saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai.
Kā iepriekš skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele
(AP) grozījumi min ļaus epidemiologiem arī pēc ārkārtējās situācijas ievākt un
strādāt ar informāciju par inficētajiem un to kontaktpersonām. Ar izmaiņām
Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) tiks piešķirtas tiesības atzīt
noteiktu infekciju par bīstamu, ja to nosaka Pasaules Veselības organizācija, un
pakļaut to reģistrācijai un kontrolei.
Tāpat šo izmaiņu rezultātā arī turpmāk SPKC varēs
uzlikt par pienākumu personām pašizolēties, ja tas ir nepieciešams.
Likumprojektā paredzēts, ka pašizolēšanos un izolēšanu
varēs veikt arī uzturēšanās vietā, piemēram, sociālās aprūpes centrā,
ieslodzījuma vietā vai viesnīcā. Ar uzturēšanās vietu saprot arī karavīru
dienesta izpildes vietu.
Epidemioloģiskās drošības likums tiktu papildināts arī
ar pašizolācijas nosacījumiem personām, par kurām ir radušās epidemioloģiski
pamatotas aizdomas, ka tās atradušās paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos,
kas ir līdzīgi kontaktpersonām noteiktajiem pašizolācijas nosacījumiem. Šajā
gadījumā tiek domāts par personām, kuras ir ieradušās no tām valstīm, kuras
SPKC tīmekļa vietnē ir norādītas kā valstis, kurās konstatēta infekcijas
slimība.
Ar šīm izmaiņām tostarp tiktu precizēti soda apmēri
par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu.
Sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā Ministru
kabinets arī būtu tiesīgs noteikt ierobežojumus ceļošanai un pārvadājumiem uz
valstīm, kuras iekļautas SPKC publicētajā valstu sarakstā, kurās konstatēta
tāda infekcijas slimību, tai skaitā bīstamo infekcijas slimību, izplatīšanās,
kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.
Vienlaikus, lemjot par šādu ierobežojumu noteikšanu,
Ministru kabinetam būs pienākums izvērtēt samērīgumu un noteikt tos minimālajā
nepieciešamā apmērā minimāli nepieciešamajā laika periodā.
Šis likums būtu piemērojams arī citu slimību
parādīšanās gadījumā, iepriekš atzīmēja ministre.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību
Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija no marta vidus līdz 9.jūnijam.
Foto: pixabay.com
