Nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca Kalnciemā darbu
plānojusi sākt nākamā gada pirmajā ceturksnī, ieguldot tās izveidē astoņus līdz
deviņus miljonus eiro, aģentūru LETA informēja rūpnīcas īpašnieka SIA
“EcoLead” pārstāvji.
Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka ir saņemti visi
ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumi un saskaņojumi, lai nodrošinātu, ka
rūpnīca neatstās nelabvēlīgu ietekmi ne uz gaisa kvalitāti, ne Lielupes
ekosistēmu. Savukārt Valsts vides dienestā (VVD) norādīja, ka VVD Zemgales
reģionālā vides pārvalde līdz 10.augustam pagarinājusi termiņu lēmuma
pieņemšanai par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju
“EcoLead”, lai “rūpīgi izvērtētu gan saņemtos sabiedrības
priekšlikumus un iebildumus, gan uzņēmuma sniegto informāciju par piesārņojuma
ierobežošanas pasākumiem”.
“EcoLead” pārstāvji norādīja, ka pirms
nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būvniecības tika veikts plānotās
darbības ietekmes uz vidi novērtējums, kurā detalizēti vērtēta sagaidāmā
ietekme uz vidi un sabiedrības veselību. Ietekmes uz vidi novērtējumā tika
analizēti dažādi tehniskie risinājumi nolietoto svina akumulatoru pārstrādei,
lai izvēlētos to tehnoloģiju, kas rada mazāku ietekmi uz vidi un veselību, kā
arī noteiktu obligātos pasākumus un tehniskos risinājumus emisiju samazināšanai
vai novēršanai. Ietekmes uz vidi novērtējuma process noslēdzās ar obligātiem
nosacījumiem šīs ražotnes būvniecībai un darbībai, tai skaitā arī attiecībā uz
iekārtu un tehnoloģiju izvēli. Tie ietver prasību uzstādīt emisiju attīrīšanas
iekārtas visiem ražošanas procesiem, tai skaitā ražošanas starpproduktu
uzglabāšanas telpām.
“Izvēlētie tehniskie risinājumi un iekārtas
atbilst nozares labākajiem tehniskajiem paņēmieniem, kuru primārais mērķis ir
nodrošināt videi un sabiedrības veselībai drošu ražošanas procesu,”
informēja “EcoLead” valdes priekšsēdētājs Deniss Uļjanovs.
Lai nepieļautu ar svinu piesārņotu lietusūdeņu vai
ražošanas notekūdeņu novadīšanu uz Kalnciema sadzīves notekūdeņu attīrīšanas
iekārtām, ir nodrošināta dalīta apsaimniekošanas sistēma, kur gan lietus
ūdeņus, kas var saturēt svinu, gan ražošanas ūdeņus savāc un attīra uz vietas
ražotnē, lai šo ūdeni izmantotu atkārtoti ražošanas procesā. Ražošanas
notekūdeņi netiks novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Tikai tīri
lietus ūdeņi pēc to sastāva pārbaudes tiks novadīti uz Kalnciema sadzīves
notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, skaidroja uzņēmuma pārstāvji.
Gan pārstrādājamie nolietoti svina akumulatori, gan
citas izejvielas un gatavā produkcija tiks uzglabāta tikai iepakotā veidā
slēgtos apstākļos vai nojumēs, kur nodrošināta lietus ūdeņu savākšana un to
novadīšana ražošanas ūdeņu plūsmā.
Tāpat ražotnē ir plānots veikt gan nepārtrauktus, gan
periodiskus mērījumus, lai kontrolētu emisijas un sekotu līdzi, ka tiek
ievēroti noteiktie emisiju lielumi. Tāpat ražotnes teritorijā tiks veikts
grunts un gruntsūdeņu monitorings.
Projektējot un būvējot nolietoto svina akumulatoru
pārstrādes rūpnīcu, ir izvēlēti modernākie ražošanas procesa un emisiju
attīrīšanas risinājumi, kas atbilst Ietekmes uz vidi novērtējumā noteiktajām
obligātajām prasībām, nacionālo normatīvo aktu prasībām un Eiropas komisijas
noteiktajiem nozares labākajiem pieejamiem tehniskajiem risinājumiem, informēja
uzņēmuma pārstāvji.
“Sagatavojot iesniegumu A kategorijas
piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai, atkārtoti ir vērtēta sagaidāmā
ietekme uz gaisa kvalitāti. Veiktie aprēķini un novērtējums parāda, ka tiks
nodrošināta gaisa kvalitātes robežlielumu un mērķlielumu ievērošana, kuri ir
noteikti cilvēku veselības un ekosistēmas aizsardzībai. Līdz ar to nav bažas,
ka ražotnes darbības rezultātā tiks pasliktināta gaisa kvalitāte Kalnciemā vai
radīta nelabvēlīga ietekme uz Lielupes upes ekosistēmu,” skaidroja
“EcoLead” pārstāvji.
Lielupes kreisais krasts atrodas 140 – 190 metru
attālumā uz austrumiem no plānotās svina akumulatoru rūpnīcas. Ņemot vērā, ka
savāktie lietusūdeņi no jumtiem un teritorijas tiks novadīti uz attīrīšanas
iekārtām, netiek prognozēta Lielupes ūdens objekta ūdens kvalitātes
pasliktināšana. Tā kā lietusūdeņi no cietajiem segumiem un neitralizētais ūdens
pēc neitralizācijas iecirkņa, kā arī notekūdeņi no automašīnu mazgāšanas, dušas
telpām un veļas mazgātuves, tiks savākti atsevišķā krājtvertnē un šie ūdeņi pēc
attīrīšanas tiks atkārtoti izmantoti tehnoloģiskajā ciklā, tad nav paredzams
virszemes ūdeņu piesārņojums no rūpnieciskajiem notekūdeņiem.
Paredzētās rūpnīcas ekspluatācijas rezultātā nav
prognozējama būtiska negatīva ietekme uz virszemes ūdeņiem. Saskaņā ar ietekmes
uz vidi novērtējuma aprēķiniem nav paredzētas nekādas problēmas ar pastiprinātu
troksni vai smakām, informēja “EcoLead” pārstāvji.
Līdzīgas rūpnīcas ir lielākajā daļā pasaules valstu,
tai skaitā Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Serbijā,
Slovēnijā un citviet Eiropā, kā arī ASV, Ķīnā, Brazīlijā, Austrālijā, Japānā
u.c. “Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, avārijas situāciju ar nopietnām
sekām pareiza menedžmenta ietvaros nav bijis,” norādīja Uļjanovs.
Rūpnīcā paredzētas 45 darba vietas.
Rūpnīcas īpašnieki ir Deniss Uļjanovs, kuram pieder
puse kapitāldaļu, bet otri 50% pieder Igaunijas kompānijai “Unmet
Estonia”.
Jau ziņots, ka “EcoLead” iesniedzis VVD iesniegumu
A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai. Atļauja pieprasīta
nolietotu akumulatoru pārstrādes rūpnīcas darbības sākšanai Jelgavas novada
Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.
VVD ģenerāldirektore Elita Ansberga-Baklāne norāda, ka
arvien biežāk uzņēmumu ieceres sākt jaunu piesārņojošo darbību saskaras ar
sabiedrības noraidošo attieksmi. VVD, analizējot atsevišķus gadījumus, kad
uzņēmuma plānotā darbība ir saistīta ar būtisku ietekmi uz apkārtējo vidi vai
cilvēku veselību, secinājis, ka iemesls iedzīvotāju noraidošajai attieksmei
saistīts ar uzņēmumu formālu pieeju sabiedrības līdzdalībai, tajā skaitā,
sabiedriskajai apspriešanai.
Pašlaik VVD, izskatot SIA “EcoLead”
iesniegumu A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai, secinājis,
ka uzņēmums sabiedrībai nav sniedzis detalizētu, vienkāršā valodā formulētu
informāciju par uzņēmuma plānoto darbību un tās ietekmi uz vidi, plānotajiem
risinājumiem šo ietekmju ierobežošanai, kā arī plānotajiem monitoringa
pasākumiem.
VVD pašlaik ir saņēmis vairāk nekā 30 iesniegumus no
iedzīvotājiem, kuros lielākajā daļā pausta kategoriski noraidoša attieksme pret
plānoto darbību, bet nav sniegti priekšlikumi pēc būtības.
VVD ģenerāldirektores un Zemgales reģionālās vides
pārvaldes tikšanās laikā secināts, ka nepieciešams pagarināt SIA
“EcoLead” iesnieguma izskatīšanas termiņu. Tāpat VVD aicinās uzņēmumu
rīkot papildus sabiedrisko apspriešanu, lai sniegtu iedzīvotājiem detalizētu
informāciju par pasākumiem paredzētās darbības ietekmju samazināšanai, tajā
skaitā, sabiedrības iespējām sekot līdzi monitoringa datiem.
Savukārt Kalnciema iedzīvotāji, kas iebilst pret
“EcoLead” ieceri veidot akumulatoru pārstrādes rūpnīcu, vērsušies
Veselības ministrijā (VM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijā (VARAM) un citās iestādēs, lai gūtu atbildes uz jautājumiem par
iespējamo rūpnīcas ietekmi uz vidi un veselību.
Vēstules autori VARAM norāda, ka Jelgavas novada dome,
akceptējot būvniecības ieceri, iespējams, pārkāpusi saistošos noteikumus un arī
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumu. Tāpat
vietējie uzskata, ka pašvaldība neizmantoja savas tiesības un, ņemot vērā ražotnes
atrašanās vietu un apstākļus dabā un sabiedrībā, savas tiesības izvirzīt
nosacījumus, kas ir pieļaujams.
Foto: no arhīva
