Šodien ir beigusies gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā
situācija, kura Latvijā tika izsludināta saistībā ar Covid-19 pandēmiju.
Vienlaikus stājas spēkā Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie un Valsts
prezidenta Egila Levita vakar izsludinātie likumi, kas regulē Covid-19 seku
pārvarēšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas
likumā ietvertais regulējums nosaka kārtību, kādā valsts plāno pārvarēt
Covid-19 krīzes sekas pēc ārkārtējās situācijas beigām. Likuma mērķis ir
noteikt vispārējās tiesiskās kārtības atjaunošanu pēc ārkārtējās situācijas
noteiktā termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19
infekcijas izplatības izraisīto seku pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus
un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai
nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts
tautsaimniecības stabilitāti.
Minētajam likumam tika iesniegti 94 priekšlikumi, no
kuriem daļa paredzēja novērst opozīcijas novēroto koalīcijas un valdības
mēģinājumu piešķirt ļoti lielas tiesības Ministru kabinetam, tādējādi mazinot
Saeimas lomu Covid-19 krīzes pārvarēšanai nepieciešamo risinājumu izstrādē un
pieņemšanā. Ņemot vērā minētos iebildumus, gala lasījumā pēc plašām debatēm
atbildīgajā komisijā deputāti panāca zināmus kompromisus, lai saglabātu
parlamentāro kontroli un novērstu pārāk lielas varas koncentrēšanos valdības un
atsevišķu ministru rokās. Saeima, atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītā
regulējuma, paredzēja pienākumu virkni darbību, kas saistītas ar finansējuma
pārdali un izlietojumu, saskaņot ar parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
Likuma darbības laikā Ministru kabinets, izvērtējot
ekonomisko situāciju, būs tiesīgs noteikt kritērijus un kārtību likumā noteikto
pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus
skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību.
Likumā saglabāta virkne atbalsta pasākumu tiem nodokļu
maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 krīze, tostarp nodokļu nomaksas termiņa
pagarinājums un dīkstāves pabalsti to līdzšinējā apmērā, noraidot opozīcijas
priekšlikumu minimālo pabalsta apmēru palielināt.
Atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītās likuma
redakcijas, Saeima vienojās ieviest jaunu atbalsta mehānismu – jauno
speciālistu pabalstu, uz kuru pretendēt būs tiesīgas personas, kas gada laikā
pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir
ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas
situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām.
Tiesības uz jaunā speciālista pabalstu būs arī
gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un
par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas
dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav
veiktas vispār. Saskaņā ar likumā ietverto normu jaunā speciālista pabalstu
paredzēts izmaksāt pirmos divus mēnešus 500 eiro apmērā, bet trešajā un
ceturtajā mēnesī – 375 eiro apmērā. Pabalstu paredzēts izmaksāt līdz brīdim,
kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne
ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim.
Likumā saglabāts līdz šim pastāvošais regulējums, kas
ļauj Covid-19 krīzes skartajiem darba devējiem samazināt darbinieku atalgojumu
dīkstāves laikā.
Deputātu vairākums piekrita likumā saglabāt normu, ar
kuru atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā, tomēr līdz ar šī
likuma stāšanos spēkā vairs nedarbosies iepriekšējā likumā pieņemtā norma par
spēļu zāļu aizliegumu.
Paredzēts, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi
no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē
finanšu institūcija “Altum”.
Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts
dīkstāves pabalsts, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas
laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī
turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tāpat tiks
saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020.taksācijas gadu neveikt
iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus. To varēs darīt brīvprātīgi.
Līdz šī gada beigām tiks turpināta arī pārmaksātā
pievienotās vērtības nodokļa paātrinātā atmaksa uzņēmējiem, un pārmaksu
atmaksās 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Tāpat paredzēts
saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties
šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada beigām. Pagarinot
nodokļu samaksas termiņu, nokavējuma nauda netiks aprēķināta un nodokļu
maksātājus neiekļaus parādnieku sarakstā.
Likumā noteikts, ka pašvaldības līdz gada beigām varēs
atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem par 2020.gadu.
Izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, līdz šī gada
beigām turpinot sniegt sociālo atbalstu koronavīrusa izraisīto grūtību
pārvarēšanai, neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli.
Tāpat noteikts, ka sociālie uzņēmumi, biedrības un
nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, sabiedriskā labuma organizācijas, kā
arī publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās
kapitālsabiedrības organizāciju un uzņēmumu darbības pārskatu un konsolidēto
gada pārskatu par pagājušo gadu var iesniegt līdz šī gada 31.jūlijam.
Līdz šī gada beigām komercpārvadājumu uzņēmumi
transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli par kravas automobiļiem varēs maksāt
50% apmērā, savukārt atlikušo daļu samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējā
nodokļa maksājumu.
Turpināti tiks arī citi līdzšinējie atbalsta pasākumi,
un jaunais likums pēc ārkārtējās situācijas beigām aizstās tiesisko regulējumu,
ko noteica likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un
pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.
Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības
likums, kas arī šodien stājas spēkā, nosaka kārtību slimības ierobežošanai pēc
ārkārtējās situācijas beigām.
Deputāti vienojās noteikt, ka likums būs spēkā tik
ilgi, kamēr pastāvēs epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19
infekcijas izplatību. Ministru kabinetam (MK) vismaz reizi trīs mēnešos būs
jāsniedz Saeimai ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar
Covid-19 izplatību. Saeima atzīs likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu
likumu.
Jaunais likums ļauj valdībai elastīgāk rīkoties
Covid-19 ietekmes mazināšanas jautājumā pēc ārkārtējās situācijas beigām. No
likuma mērķa izriet, ka ir jāatjauno vispārējā tiesiskā kārtība pēc ārkārtējās
situācijas noteiktā termiņa beigām. Likums nosaka valsts institūciju darbības
pamatprincipus un valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus
valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc ārkārtējās situācijas
atcelšanas.
Likumā noteikts, ka publisko pasākumu, sapulču,
gājienu un piketu organizatoriem pieteikumā pasākuma rīkošanai būs pienākums
norādīt, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība.
Ar jauno likumu MK arī saglabā tiesības noteikt arī
prasības un kārtību sociālās distancēšanās nodrošināšanai un vienlaicīgi
pieļaujamo personu skaitu.
MK arī noteiktas pilnvaras Covid-19 infekcijas
apdraudējuma kontekstā regulēt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un
kārtību. Tāpat valdībai sniegta iespēja risināt izglītojamo ēdināšanai jau
iepriekš piešķirto resursu atbilstošu novirzīšanu pakalpojuma nodrošināšanai,
ja radušās korekcijas izglītības procesa organizēšanā.
Noteikts, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām sociālās
aprūpes centri var uzņemt jaunus klientus, ja tie spēs nodrošināt
epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Lai sekmētu epidemioloģisko drošību un nodrošinātu
nepārtrauktu, prognozējamu individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko
ierīču rezervju centralizētu iegādi institūciju vajadzībām arī pēc ārkārtējās
situācijas beigām, bez īpaša tiesiska režīma izsludināšanas medicīnisko
rezervju iepirkumus turpinās veikt Valsts aizsardzības militāro objektu un
iepirkumu centrs sadarbībā ar citām valsts institūcijām.
Likumā noteiktas arī citas prasības. Ar šī likuma
spēkā stāšanos spēku zaudējis likums “Par valsts institūciju darbību
ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”.
Foto: no arhīva
