Lai
gan 91% aptaujāto augstu vērtē skolotāja kā profesijas lomu un
pienesumu sabiedrībai, tomēr kļūt par pedagogu būtu gatavi tikai
6% respondentu, liecina jaunā skolotāju izglītības projekta
“Mācītspēks” veiktās aptaujas dati.
Kā
aģentūru LETA informēja projekta pārstāve Klinta Mežapuķe,
aptauja arī atklājusi, ka savai atvasei skolotāja profesiju
vēlētos vien 2% iedzīvotāju.
“Taču,
lai gan retais iedzīvotājs apgalvo, ka izvēlētos skolotāja
profesiju, pirmajā skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks”
gadā ir ievērojams konkurss uz skolotāja amatu – seši speciālisti
uz vienu vietu,” uzsvēra Mežapuķe.
Latvijas
Universitātes asociētā profesore Ieva Margeviča-Grinberga
paudusi, ka izglītība nenoliedzami ir veiksmīgas nākotnes
stūrakmens, tāpēc ārkārtīgi svarīga esot skolotāju loma šīs
izglītības kvalitātes celšanā. Kaut gan lielākā daļa
aptaujāto jeb 84% uzskata, ka pret skolotājiem trūkst cieņas no
sabiedrības puses, tomēr 93% iedzīvotāju norādīja, ka
skolotājiem ir būtiska loma jaunatnes un nākotnes sabiedrības
personību un vērtību radīšanā, atklāja profesore.
Tie
iedzīvotāji, kas būtu gatavi kļūt par skolotājiem, kā
svarīgāko iemeslu tam minēja, ka tā ir profesija, kurā
nepieciešams pastāvīgi mācīties pašam un apgūt jaunas iemaņas,
zināšanas. Šādu viedokli pauduši 57% aptaujāto. Tāpat 43%
respondentu atklājuši, ka to izvēlētos, jo patīk darbs ar
bērniem un 42% aptaujāto tādēļ, ka ir vēlme sniegt ieguldījumu
sabiedrībā.
Katrs
trešais kā pozitīvu iemeslu norādīja arī vasaras brīvlaiku,
informēja Mežapuķe.
Pēc
viņa sniegtās informācijas, puse iedzīvotāju, kas nebūtu gatavi
kļūt par skolotājiem, kā būtiskāko šķērsli minēja
emocionāli grūto darbu, nedaudz retāk tika minēta arī necieņas
izrādīšana skolotājam no bērnu un vecāku puses, un tas, ka
skolotāja profesija vienkārši nesaista. Zemu atalgojumu kā
šķērsli minēja 25% iedzīvotāju.
Aptaujā
tika vaicāts, kādām īpašībām jāpiemīt 21.gadsimta
skolotājam. 88% respondentu minēja profesionalitāti, 75% –
autoritāti bērnu acīs, savukārt 72% – orientēšanos jaunākajās
mācību metodēs.
Mežapuķe
klāstīja, ka nedaudz retāk tika minēta arī prasme mācību
procesā integrēt digitālos mācību rīkus un nebeidzama
zinātkāre. Savukārt visretāk tika izcelta pakļāvība bērnu un
vecāku vēlmēm un piekāpība.
Pētījumu
veica pētījumu aģentūra “Norstat”, un pētījumā
interneta vidē aptaujāti 1006 Latvijas iedzīvotāji.
Foto:
publicitātes
