Ir
izveidota jauna valsts galveno autoceļu bīstamo posmu un krustojumu jeb melno punktu karte, kurā apkopti ceļu
satiksmes negadījumu dati par trīs gadu periodu no 2017. līdz 2019. gadam.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, melno
punktu skaits ir samazinājies uz pusi un 2017. – 2019. gadā uz valsts
galvenajiem autoceļiem ir konstatēti 48 melnie
punkti. Iepriekšējā kartē par periodu no 2014. līdz 2016. gadam šādi
punkti bija 99, informē VAS “Latvijas valsts
ceļi” Komunikācijas daļa.
Lielākā
melno punktu koncentrācija ir
Pierīgā, kur ir arī lielākā satiksmes intensitāte. Ir mazinājies to bīstamo
posmu un krustojumu skaits, kuros gājuši bojā vairāki cilvēki. Šajā kartē tie
ir trīs, iepriekšējā bija astoņi.
“Bīstamo
vietu skaits ir krasi samazinājies, tā ir pozitīva tendence. Mūsu uzdevums no
ceļu infrastruktūras viedokļa ir darīt visu, lai ceļu lietotāji varētu droši
piedalīties satiksmē un šo melno punktu skaits turpinātu samazināties. Šogad,
pateicoties papildu finansējumam 75 miljonu apmērā, tiks realizēti arī papildu
projekti satiksmes drošības paaugstināšanai. Kopumā, gan no ikgadējā budžeta,
gan no papildu līdzekļiem satiksmes drošības projektiem tiks atvēlēti 8 miljoni
eiro,” mediju pasākumā norādīja VAS Latvijas
Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs
Jānis Lange.
Analizējot
ceļu satiksmes negadījumu datus, arī jāsecina, ka daudzos posmos, kur notiek
sadursmes, to cēlonis ir neatļautā manevra veikšana jeb apdzīšana, pārkāpjot
Ceļu satiksmes noteikumus. Šādi negadījumi ir notikuši Vidzemes šosejas (A2)
59. kilometrā, Tallinas šosejas (A1) 1. kilometrā, Ventspils šosejas 46.
kilometrā un citviet. Arī nesen notikušais negadījums ar motociklu Baltezerā
Alderu krustojumā, kas neveido šīs jaunās kartes statistiku, bet ir uzskatāms
piemērs šādam pārkāpumam.
Visi satiksmes
organizācijas tehniskais līdzekļi tajā skaitā horizontālie apzīmējumi, ir
atrunāti normatīvajos aktos un ir domāti satiksmes drošības uzlabošanai. Vadītājiem
ir jārēķinās ar to, ka noteiktā vietā tie ir uzstādīti vai uzmarķēti ne bez
iemesla. Kā piemēru var minēt Tallinas šosejas (A1) posmu pie Lilastes, kur
tika mainīts malas horizontālais apzīmējums uz nepārtrauktu līniju, un
pateicoties tam ir samazinājies uzbraukumu skaits stāvošiem
transportlīdzekļiem.
“Situācija satiksmes drošības jomā ik gadu
uzlabojas. To parāda arī jaunā melno
punktu karte, kurā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, melno punktu
skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi. Tas panākts gan realizējot dažādus
satiksmes uzlabojumu projektus, gan iegūstot precīzākus datus no Valsts
policijas par CSNg, gan arī pamainot metodoloģiju. Tomēr daļa atbildības ir
jāuzņemas arī pašiem autovadītājiem un jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi,
ceļazīmes un ceļa marķējums. Situāciju labi raksturo smagā avārija Alderu
krustojumā Baltezerā, kas šogad notika starp motociklu un automašīnu,” norāda LVC
Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns.
2019.
gadā ir precizēta kārtība, kādā apdzīvotajās vietās klasificē ceļu posmus,
kuros bieži notiek ceļa satiksmes negadījumi.
Klasificējot
ceļu posmus ārpus apdzīvotām vietām, ceļu tīklā nosaka vietas, kur viena
kilometra garumā notikuši vismaz trīs smagi ceļu satiksmes negadījumi (CSNg),
kuros ir cietušie, vai astoņi CSNg negadījumi.
Savukārt,
apdzīvotās vietās par bīstamu ceļa posmu ir uzskatāms 300 metru garš ceļa
posms, kur trīs gadu laikā ir notikuši vismaz desmit CSNg vai ir vismaz trīs
smagie CSNg. Krustojums uzskatāms par bīstamu, ja negadījumi ir notikuši 150
metru rādiusā uz katru pusi.
Pateicoties
uzlabotai metodoloģijai, kā arī tam, ka Valsts policijas dati un koordinātes par
ceļu satiksmes negadījumu vietām ir kļuvuši precīzāki, arī bīstamos posmus un
krustojumus ir iespējams definēt precīzāk.
Melno punktu skaita samazinājums ir skaidrojams ar to, ka daudzos no tiem ir
veikti satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Kopumā satiksmes uzlabojumi bez
pārbūves veikti 13 iepriekšējā periodā (2014. – 2016.) konstatētajos melnajos punktos, bet 46 vietās ir
veikta ceļa posma pārbūve, seguma atjaunošana vai uzstādīts fotoradars.
Piemēram:
Vidzemes
šosejas (A2) krustojums ar reģionālo autoceļu Augšlīgatne – Skrīveri (P32)
Augšlīgatnē ir pārbūvēts, ir arī ierīkots gājēju un velosipēdistu celiņš un
uzstādīts fotoradars;
Daugavpils šosejas
(A6) 18.km pie Salaspils – tur tika slēgta nobrauktuve uz pašvaldības ceļu no Rīgas
apvedceļa (A5) un Daugavpils šosejas (A6) mezgla;
Vidzemes šoseja (A2)
Ieriķos, krustojums ar vietējo autoceļu V315 – tur tika izbūvēts veloceliņš un
uzstādīts fotoradars;
Liepājas šoseja (A9),
pieslēgums Rīgas apvedceļam (A5) – pie kafejnīcas pretējā ceļa pusē tika
uzstādīta barjera, lai nomali neizmantotu automašīnu novietošanai.
Arī
šobrīd vairākās vietās, kas ir iekļautas jaunajā bīstamo posmu un krustojumu
kartē, ir ieplānoti pārbūves vai kādi citi darbi. Atsevišķos posmos uzlabošana
patlaban jau notiek vai ir notikusi pēdējo trīs gadu laikā. Piemēram, Jūrmalas
šoseja (A10), Vidzemes šosejas (A2) Sēnītes
posms u.c.
Foto: VAS “Latvijas valsts
ceļi”
