Skumji, ka latviešu tautai ir tik daudz sēru dienu, tomēr ir ļoti
svarīgi tās pieminēt, šodien, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu,
pauda Jelgavas novada politiski represēto apvienības “Staburadze”
Valentīna Ziemele.
Svētbirzē pie piemiņas akmens un memoriāla
“Ciešanu ceļš”, Jelgavas domes pārstāvji nolika ziedus, godinot
komunistiskā genocīda upuru piemiņu, liecina pilsētas pašvaldības mājaslapā
publiskotā informācija. Domes pārstāvji ziedus Svētbirzē nolika no rīta, bet
iedzīvotāji aicināti visas dienas garumā atcerēties deportācijās cietušos.
“Šajā laikā pieminēsim šīs dienas notikumus katrs
pie sevis – klusējot, pārdomājot, atceroties -,” aicināja Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).
Svētdienas rītā ziedus Svētbirzē bija ieradušies
nolikt arī politiski represēto apvienības “Staburadze” pārstāvji.
“Mums ir svarīgi, lai vismaz mēs, apvienības
valde, šajā rītā ierastos un kopā pieminētu deportāciju upurus. Šeit esošajā
memoriālā daudziem no mums ir pieminēti tuvinieki, kas no izsūtījuma tā arī
neatgriezās,” atzina “Staburadzes” valdes priekšsēdētāja
Ziemele.
Lai arī skumji, ka latviešu tautai ir tik daudz sēru
dienu, tomēr ir ļoti svarīgi tās pieminēt, uzturot dzīvu to cilvēku piemiņu,
kuru dzīves aprāvās izsūtījumā, uzskata “Staburadzes” vadītāja.
Šodien, godinot komunistiskā genocīda upurus,
daudzviet reģionos notiks atceres pasākumi.
1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām un
drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Šajā dienā latviešu tauta
piedzīvoja pirmo civiliedzīvotāju masu deportāciju. Tajā Latvija zaudēja vairāk
nekā 15 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 6000 gāja bojā. 1987.gada 14.jūnijā
cilvēki pirmo reizi pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu represijās
cietušos. Neilgi pēc tam 14.jūnijs Latvijā tika izsludināts par atceres dienu –
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu.
Foto: no arhīva
