Salīdzinot Norvēģijas, Zviedrijas un
Latvijas saslimstības rādītājus, varētu pieņemt, ka “Covid-19”
imunitāte, kas veidojas pēc izslimošanas ar jauno koronavīrusu,
Latvijā izveidojusies aptuveni 1% populācijas, norāda Rīgas
Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas
katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis.
Lai gan nereti “Covid-19” pacienti
pārslimo šo slimību bez simptomiem jeb asimptomātiski, šis
saslimstības apmērs joprojām esot pārāk zems, lai veidotu
ievērojamu īpatsvaru imūno iedzīvotāju. Atsaucoties uz nesenu
ASV un Lielbritānijas zinātnieku pētījumu, kurā pēc
matemātiskās modelēšanas metodes secināts, ka kolektīvā
imunitāte veidojas lēnāk nekā līdz šim uzskatīts, profesors
atzīst, ka Latvijas gadījumā tai nebūtu būtiska ietekme uz
vīrusa izplatību.
Tādējādi Briģis uzsver epidemiologu
un infektologu teikto – “kamēr vīruss ir, pastāv iespējamība,
ka tas izplatīsies”. Minētajā pētījumā, pēc profesora
paustā, vienlaikus tiek prognozēts, ka nākotnē ir gaidāms otrais
“Covid-19” vilnis.
Patlaban jau atviegloto ierobežojumu
vidū visvairāk bažu profesoram sagādā, starpvalstu robežu
atvēršana, jo ceļošanas atsākšana ar citām valstīm, kur
saslimstība ir augstāka nekā Latvijā, palielina infekcijas
izplatības riskus.
Papildus jāņem vērā fakts, ka
Latvijā saslimstība ir relatīvi zema, kas no vienas puses nozīmē,
ka būtu pamats domāt par ierobežojumu mīkstināšanu, tomēr
apzinoties, ka ekonomikas atlabšanas nolūkos tiek riskēts ar
drošību, atzīmē Briģis.
Vaicāts, vai patlaban noteiktais 14
dienu kumulatīvais mērījums, proti 15 gadījumi uz 100 000
iedzīvotājiem, ir atbilstošs, profesors izteicās, ka “šis
skaitlis ir kā kompromisa variants starp ekonomiku un veselību”.
“Es gan neesmu dziļi pārliecināts, vai šis skaitlis ir
medicīniskajā zinātnē pamatots,” piebilda Briģis.
Robežu atvēršanu uz trešajām
valstīm kā, piemēram, Krieviju vai ASV, profesors saredz vairāk
kā ekonomisku vai politisku jautājumu, pie tam norādot, ka šādas
ieceres “iemesli nav saistīti ar veselības jautājumiem”.
“Protams, jāsaprot, ka šāda atvēršana ievērojami palielina
infekcijas izplatīšanās riskus,” piebilst RSU profesors.
Jau ziņots, ka svētdien Latvijā
veikti 695 “Covid-19” testi, un otro diennakti pēc kārtas nav
reģistrēti jauni “Covid-19” inficēšanās gadījumi.
Joprojām valstī reģistrēti 224
aktīvi saslimšanas ar “Covid-19” gadījumi. Kopumā līdz šim
veikti 128 145 izmeklējumi, inficētas 1097 personas, no kurām,
vadoties pēc 13.jūnija datiem, 845 izveseļojušās.
Kopš jaunā koronavīrusa parādīšanās
Latvijā miruši 28 tā pacienti.
Nacionālā veselības dienesta dati
liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu jeb slimnīcās
ievietotu pacientu ar “Covid-19”. Patlaban stacionāros ārstējas
septiņi pacienti, no kuriem seši ir ar vidēji smagu, bet viens ar
smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 170
“Covid-19” pacienti.
Foto: no arhīva
