Ārstu blakusdarba ierobežošana
mazinātu profesionālo izaugsmi un vēl vairāk saasinātu jau
pašreizējo ārstniecības personāla trūkumu, par Latvijas
Slimnīcu biedrības (LSB) nostāju informē organizācijas
komunikācijas konsultante Elīna Ķibere.
Kā vēstīts, Veselības inspekcija
(VI) slimnīcu izvērtējumā secinājusi, ka Latvijā nav pietiekami
pamatdarbā strādājošu mediķu. VI uzskata, ka apdraudēta
pakalpojumu kvalitāte, jo nav izveidotas profesionāļu komandas. VI
arī uzskata, ka augsta līmeņa speciālists, kas nāk no
universitātes līmeņa slimnīcas, nenozīmē to, ka sniegtais
pakalpojums būs tikpat augstā līmenī citā slimnīcā, jo
kvalitāti un drošību spēj nodrošināt vairāku faktoru kopums.
Turklāt pastāv risks, ka speciālists, kurš ikdienā nestrādā
slimnīcā, nepārzina vai slikti pārzina slimnīcas procesus,
iekšējo komandas darbu un nesaņem savlaicīgu informāciju par
svarīgām izmaiņām. Tāpat kā risks šādos gadījumos ir
nogurums.
Lai gan VI nav rosinājusi ierobežot
ārstu blakusdarbu, Slimnīcu biedrība norāda, ka kategoriski
iestātos pret tādu ideju.
Ārstu un medicīnas personāla
darbošanās vairākās ārstniecības iestādēs vai vairākos
profilos, piemēram, slimnīcā, ambulatorajā uzņemšanā vai
pacientu pieņemšanā, patlaban pastāvošajā veselības sistēmas
modelī ir ierasta prakse ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā
pasaulē, norāda biedrībā.
Biedrībā uzsver, ka medicīnas
personāla nepietiekamā atalgojuma un pagarinātā normālā darba
laika atcelšanas dēļ ārsti paralēli pamatdarbam ir spiesti
meklēt blakusdarba iespējas. Turklāt, LSB ieskatā, darbs dažādos
profilos paralēli pamatdarbavietai tikai paaugstina ārstu
profesionalitāti.
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes
priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs apgalvo, ka patlaban politikas
veidotāji bez slimnīcu līmeņu pārskatīšanas piedāvājot arī
“ārstu darbības ierobežošanu”, kad var izrādīties
pārsteidzīgi un radīt neatgriezeniskas sekas veselības aprūpes
sistēmā kopumā.
Biedrības izpratnē ārstniecības
personu strādāšana paralēli vairākās vietās ir ārsta
efektīva darbība un profesionalitātes pilnveidošana. Kā uzsver
Kalējs, ja ārsts paralēli savai pamata darbavietai ir spējīgs
darboties citā profilā un savu spēju robežās arī dažādās
ārstniecības iestādēs, tas ir tikai uzslavējami un nenorāda uz
pakalpojuma kvalitātes pasliktināšanos, pauž Kalējs.
“Jāuzsver, ka mediķi strādā
vairākās darbavietās arī tāpēc, ka ar patlaban likumā
noteiktajiem atalgojuma tarifiem tā ir vienīgā iespēja saņemt
ieguldītajam darbam un kvalifikācijai atbilstošu atalgojumu,”
norāda biedrības vadītājs.
“Pie tam, ārstu “migrācija”
notiek ne tikai pašvaldību slimnīcu vidū, bet arī universitāšu
slimnīcās,” uzsver Kalējs.
Viņa ieskatā, politikas veidotāji
šobrīd cenšas “noorientēt ārstniecības iestāžu vadītājus,
ka tuvākajā nākotnē ārstu blakusdarbs tiks ievērojami
samazināts”. Taču nav skaidra risinājuma, kā situācijā ar
ilgstoši pastāvošu speciālistu trūkumu valstī mazināt
iespējamos riskus, saka Kalējs.
Alūksnes slimnīcas vadītāja Maruta
Kauliņa savukārt atzīst, ka daudziem ārstiem blakusdarba veikšana
ir ierasta prakse nepietiekamā atalgojuma dēļ. Pie tam darbs
uzņemšanas nodaļā, stacionārā vai ambulatori paplašina ārstu
redzesloku un zināšanas, jo pēc būtības mediķis ir radošs
speciālists, kurš vienmēr grib uzzināt ko vairāk un nemitīgi
pilnveidoties, skaidro Kauliņa.
Alūksnes slimnīca kā pamata
darbavieta ir 75% ārstu, citi speciālisti, piemēram, urologs vai
nefrologs, pacientus pieņem reizi mēnesī, sniedzot iespēju mūsu
reģiona iedzīvotājiem saņemt plašāku pakalpojumu klāstu,
informē slimnīcas vadītāja.
Latvijas Slimnīcu biedrība ir
brīvprātīga darba devēju organizācija – biedrība, kas apvieno
37 Latvijas slimnīcas un ārstniecības iestādes. Biedrības
galvenais mērķis ir uzlabot veselības aprūpes plānošanu un
vadīšanu slimnīcās, kā arī Latvijas iedzīvotāju veselības
aprūpi.
Foto: no arhīva
