Latvijas valsts ceļu attīstības plānā
2020. – 2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno
autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo
braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā
reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā
divās stundās, ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS
“Latvijas valsts ceļi” (LVC) valdes loceklis Mārtiņš
Lazdovskis.
Autoceļu padome šo plānu atbalstīja
un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Lazdovskis informēja, ka attīstības
plānu iecerēts īstenot trīs posmos – no 2020.gada līdz
2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz
2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais
finansējums ir ap trīs miljardiem eiro.
Pirmajā plāna īstenošanas posmā
līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa
pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz
Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese – Pļaviņas –
Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus
autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro
apmērā.
Lazdovskis stāstīja, ka viens no plāna
ambiciozajiem mērķiem paredz, ka no jebkura reģionālā attīstības
centra Latvijā Rīga būtu sasniedzama ne vairāk kā divu stundu
laikā. Lai to sasniegtu paredzēts pakāpeniski virzīties uz
ātrgaitas ceļu būvniecību.
Šīs autoceļu maģistrāles savienotu
Rīgu ar Ventspili, Liepāju, Jelgavu, Bausku, Jēkabpili un
Daugavpili, Rēzekni, Cēsīm un Smilteni, kā arī Ainažiem. Uz
ātrgaitas ceļiem būtu atdalītas divas brauktuves ar divām
braukšanas joslām katrā virzienā, turklāt atļautais maksimālais
braukšanas ātrums būtu 130 kilometri stundā. Maģistrāles būtu
aprīkotas ar prettrokšņu sienām, kā arī uz tām nevarētu
nokļūt dzīvnieki. Tām būtu daudz mazāks pieslēguma ceļu
skaits, kas pārsvarā būtu divlīmeņu satiksmes viadukti, bet
atsevišķos gadījumos labā iebrauktuve vai izbrauktuve.
Piedāvātais ceļu tīkla attīstības
plāns izveidots, lai aptvertu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju
apjomu, stāstīja Lazdovskis. Viņš arī teica, ka diskusijas bija
par to, vai Vidzemes virzienā attīstīt virzienu Cēsis/Smiltene
vai Valmiera/Valga, paskaidrojot, ka izvēlēts Smiltenes virziens,
jo tam ar salīdzinoši īsākām distancēm var pieslēgt Gulbeni,
Balvus un Alūksni.
Savukārt reģionālo ceļu tīklu
primāri plānots attīstīt, savienojot attīstības centrus ar
automaģistrālēm pa iespējami īsāko maršrutu.
Lazdovskis teica, ka īpaša uzmanība
ir pievērsta Rīgas aglomerācijai. “Rīga ir Latvijas un Baltijas
satiksmes centrālais mezgls, jo teju katrs galvenais ceļš atduras
Rīgas apvedceļā, tomēr satiksmes intensitāte uz šī apvedceļa
pašreiz būtiski pārsniedz kapacitāti, kādai tas ticis būvēts,”
stāstīja Lazdovskis. Piemēram, posmā Salaspils-Baltezers
diennaktī pārvietojas ap 20 000 automašīnas, kaut autoceļš ir
projektēts 6000-8000 automašīnām diennaktī.
LVC valdes loceklis sacīja, ka ceļu
attīstības plāna rezultātā no Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Ogres,
Siguldas un Saulkrastiem Rīgai būtu jābūt sasniedzamai 30 minūšu
laikā.
Galvenā tranzīta artērija Latvijā ir
“Via Baltica”, un arī tajā atsevišķos posmos satiksmes
intensitāte pārsniedz paredzēto, tāpēc papildu jau plānotajam
Ķekavas apvedceļam, jādomā par apvedceļu veidošanu ap Iecavu,
Bausku, Baltezeru un Salacgrīvu, stāstīja Lazdovskis.
Savukārt kā pierobežas savienojumus
iecerēts uzlabot savienojumus no Medumiem un Pāterniekiem uz
Daugavpili, kā arī no Terehovas un Grebņevas līdz Rēzeknei,
tāpat arī savienojums no Vidzemes šosejas līdz Valkai/Valmierai
un no Liepājas līdz Rucavai.
Kā pēdējo svarīgo aspektu ceļu
attīstības plānā Lazdovskis minēja digitalizāciju, norādot, ka
modernam ceļam jāatbilst moderno tehnoloģiju izmantošanas
iespējām, tāpēc galvenās maģistrāles paredzēts aprīkot ar 5G
tehnoloģijām.
Paredzēts, ka plāna ieviešanas
rezultātā aptuveni 1020 kilometri autoceļu veidotu maģistrāles,
kas savienotu Rīgas apvedceļu ar galvenajiem autoceļiem, 1100
kilometri būtu valsts galvenie autoceļu, kas savienotu maģistrāles
ar attīstības centriem un valsts robežu. Savukārt ap 3600
kilometru būtu valsts reģionālie autoceļu, kas savienotu
nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus un
nodrošinātu piekļuvi augstākās kategorijas autoceļiem, bet 6400
kilometri būtu valsts vietējie autoceļu un 8000 kilometri –
pievedceļi.
Foto: no arhīva
