Mežu īpašniekiem Latvijā radīta
izglītojoša filma par egļu astoņzobu mizgrauzi, liecina
informācija valsts mežu apsaimniekotāja “Latvijas Valsts meži”
(LVM) mājaslapā.
Izglītojošo filmu radījuši LVM un
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava”
speciālisti un tajā pieredzējuši eksperti dalās padomos par to,
kā atpazīt mizgrauža invadētos kokus, kad un kā rīkoties egļu
kaitnieka tālākas izplatības mazināšanai un kā minimizēt
riskus meža audzēšanā.
(LVMI) “Silava” vadošais pētnieks
Agnis Šmits skaidro, ka egļu astoņzobu mizgrauzis, kā liecina
pats nosaukums, ir apmēram piecus milimetrus liela vabole ar
astoņiem zobiem. Mizgrauzis spēj nodarīt lielāku postu egļu
audzēm, nekā visi citi meža kaitnieki kopā, tāpēc tam jāpievērš
uzmanība.
“Egles pretojas mizgraužu tēviņu
uzbrukumam, izdalot sveķus. Tomēr mizgrauži ir gana spēcīgi un
šo koka pretestību spēj pārvarēt. Kad mizgrauži ir kokā, mātes
sāk grauzt mātes ejas un dēt olas. Viena mamma spēj izdēt līdz
pat 60 olām. Kad olas ir izdētas, vaboles līdz jūlija vidum lido
otrreiz – to sauc par “māsu paaudzi”. Jūlija sākumā daļa
jauno vaboļu aiziet gulēt, otra daļa – līdz pat rudenim veido
otro paaudzi. Kāpuri un kūniņas, kas nav paguvušas attīstīties,
ziemā aiziet bojā, protams, tad, ja ziema ir auksta,” teica
Šmits.
Viņš arī piebilda, ka mizgrauža
uzbrukumu jaunai eglei sākotnēji ir grūti pamanīt, jo egle vēl
ir zaļa un caurumiņi uz mizas ir ļoti reti un mazi. Tāpēc mežu
īpašniekiem jāpievērš uzmanība mizas miltiem, kas krājas zaru
žāklēs un uz sakņu kakla.
“Lai piebeigtu vienu vidēja resnuma
egli, sausā vasarā vajag līdz 3000 vaboļu, ja vasara ir slapja –
vajadzēs līdz 7000 vaboļu, jo koks ir spēcīgāks. Ja mizgraužu
nav pietiekoši lielā skaitā, tie izplatās un vairojas celmos,
vēja gāztos un lauztos kokos,” skaidroja LVMI “Silava”
eksperts.
Ekspers arī aicina, ja iepriekšējā
rudens, ziemas periodā bijušas vēja gāztas, lauztas un liektas
egles, līdz mizgraužu lidošanas sezonas sākumam bojātās egeles
jānocērt, jo egļu astoņzobu mizgrauzis vispirms attīstās
novājinātās eglēs. Liela uzmanība jāpievērš arī par 50
gadiem vecākām egļu audzēm. Ja astoņzobu mizgrauzis ir
ieperinājies audzē, to vairs nevarēs glābt. Savukārt, egli
savlaicīgi nocērtot, var glābt blakus esošās vēl nebojātās
audzes.
“Atkarībā no bojāto koku apjoma
veicama sanitārā izlases cirte vai cirte, saņemot Valsts meža
dienesta sanitāro atzinumu. Veicot koku ciršanu vienlaidus platībā,
papildus sagatavotos sortimentus var izmantot kā ķeramkokus,
nodrošinot to, ka lidojošie mizgrauži šos sortimentus izmanto
attīstībai, kā arī izvietot feromonu slazdus, lidojošo vaboļu
ķeršanai,” skaidroja LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības
vadītājs Edijs Leišavnieks.
Mežkopis Kaspars Riže ieteica mežu
atjaunošanā izvēlēties kvalitatīvus stādus, un jaunos stādus
nestādīt pārāk cieši. Ja egles paaugušās un sāk konkurēt
savā starpā, jāretina pamatsuga, atstājot divu līdz 2,5 metru
attālumu starp augošajiem kokiem. Tad jāļauj egļaudzei augt līdz
kopšanas cirtes veikšanas brīdim, un tad veikt atjaunošanas
cirti. Meža īpašniekiem būtu jāļauj pašiem pieņemt lēmumu
par saimniekošanas intensitāti un veidiem.
Jau ziņots, ka pērn vairākās vietās
Latvijā konstatēta egļu astoņzobu mizgrauža pastiprināta
savairošanās. Sevišķi masveidīga mizgraužu savairošanās bija
vērojama Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālajā parkā. Viens
no pasākumiem kaitēkļa apkarošanai ir feromonu slazdu
izvietošana. Mizgraužu ķeršanai izmanto slazdus ar sintētisko
feromonu.
Egļu astoņzobu mizgrauzi uzskata par
agresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli Latvijā, kurš
var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus
kokus, ja savairojas lielā skaitā. Visbiežāk tas pastiprināti
savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var kolonizēt arī citādi
novājinātas egļu audzes.
Mizgrauzim piemērotāki ir resni koki,
tādēļ par riska audzēm uzskatāmas apmēram 50 gadus vecas un
vecākas egļu audzes. Šis kaitēklis ir sastopams arī egļu
ciršanas atliekās, kas ir resnākas par 12 centimetriem, taču, lai
sekmīgi savairotos, šim mizgrauzim tomēr ir nepieciešami resnāki
par 20 centimetriem egļu stumbri.
Foto: LVM
