Kreisais pagrieziens no Rīgas uz
Medemciemu satiksmes drošības nolūkos var saglabāties tikai kā
pagaidu risinājums, nevis pastāvīgi, informē satiksmes drošības
speciālists Oskars Irbītis.
Viņš skaidroja, ka tā saucamais
Medemciema krustojums ir viens no vairākiem problemātiskiem
krustojumiem Latvijā, kur salīdzinoši mazas noslodzes ceļš no
kāda ciema pieslēdzas daudz lielākai transporta plūsmai ar
ceļazīmēm regulējamā krustojumā.
Irbītis uzsvēra, ka galvenā bīstamība
šādos krustojumos ir kreisie pagriezieni. Īpaši bīstama šī
situācija kļūst tad, kad galvenajam ceļam vienā virzienā ir
vairāk nekā divas kustības joslas. “Faktiski šajā situācijā
transportlīdzekļa vadītājam, veicot kreiso pagriezienu, ir jādod
ceļš četrām kustības joslām. Pārliecināties par drošību
manevra laikā šādā situācijā ir ārkārtīgi grūti, intensīvas
satiksmes apstākļos – praktiski neiespējami,” pauda Irbītis.
Irbītis arī vērsa uzmanību, ka
Latvijā nenotiek detalizēta ceļu satiksmes negadījumu izpēte un
izpētes rezultātu apkopošana. “Policijas veiktās izmeklēšanas
un tiesu ekspertu veikto ekspertīžu rezultāti pazūd statistikas
skatam un netiek apkopoti. Kā liecina atbildīgo personu izteikumi,
satiksmes izmaiņu plānošanas laikā nav bijusi pieejama detalizēta
informācija par šajā krustojumā notikušajiem ceļu satiksmes
negadījumiem, bet tikai vispārīgā informācija,” sacīja
Irbītis.
Satiksmes drošības eksperts arī
norādīja, ka saskaņā ar Medemciema aktīvistu savākto
informāciju par iemeslu notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem
šajā vietā ir bijis kreisais pagrieziens, kurā veikšanas laikā
ceļš ir jādod četrām transportlīdzekļu joslām. Pēc viņa
paustā, kreisais pagrieziens no Rīgas puses uz Medemciemu nav bijis
iemesls notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, lai gan arī nav
drošs.
Irbītis uzsvēra, ka kreisais
pagrieziens no Rīgas puses uz Medemciemu būtu izskatāms tikai kā
pagaidu risinājums vismaz kādās konkrētās diennakts stundās.
“Ja skatāmies uz piedāvāto
alternatīvu kreisajam pagriezienam no Rīgas puses uz Medemciemu –
brauciens līdz Rīgas apvedceļam, ir jāsecina, ka tur ir nākamā
bīstamā satiksmes situācija ar gaužām neveiksmīgu
ieskriešanās/bremzēšanas joslas risinājumu. Faktiski pa vidu
bremzēšanas joslai (virziens no Jelgavas uz uzbrauktuvi Babītes
virzienā) ir pieslēgums lokam, kas ved no Babītes virziena uz
Rīgu, bez ieskriešanās joslas. Šāds risinājums ir bīstamas
situācijas provocējošs un no satiksmes drošības viedokļa
absolūti nepieņemams,” viņš pauda.
Irbītis vērsa uzmanību, ka, satiksmes
plūsmu novirzot līdz Rīgas apvedceļam, jāsakārto arī Rīgas
apvedceļa vairāklīmeņu krustojuma horizontālais apzīmējums,
lai izbeigtu bīstamu situāciju radīšanu. Tehniski drošākais
risinājums, viņa ieskatā, ir valdības līmenī solītais
Medemciema krustojuma risinājums – vairāklīmeņu krustojums,
konkrētajā gadījumā – tunelis, taču tā realizācijai ir
nepieciešams laiks un nauda.
Jau ziņots, ka VAS “Latvijas valsts
ceļi” Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris
Zaļaiskalns informēja, ka jau ir noslēgts līgums par Medemciema
krustojuma pārbūvi.
Nokļūšanai no Medemciema uz Jelgavu
būs jāpagriežas pa labi Rīgas virzienā un pēc 800 metriem uz
šosejas būs izveidota apgriešanās vieta braukšanai pretējā
virzienā.
Savukārt, lai no Rīgas nokļūtu uz
Medemciemu, būs jābrauc garām esošajam krustojumam nepilnus
četrus kilometrus Jelgavas virzienā līdz divlīmeņu krustojumam
ar Rīgas apvedceļu. Šajā krustojumā būs jāpagriežas
braukšanai pretējā virzienā un jāmēro ceļš līdz Medemciemam.
Ciema iedzīvotāji sāka parakstu
vākšanu pret LVC plāniem. Savukārt Olaines novada dome uzskata,
ka labākais risinājums būtu divu līmeņu satiksmes mezgls, kura
projektēšanu un būvniecību vietvara ir gatava atbalstīt gan
organizatoriski, gan finansiāli. Tā kā divlīmeņu satiksmes
mezglu izprojektēt un izbūvēt nevar viena gada laikā, ir
nepieciešams pagaidu risinājums, lai nodrošinātu drošu un
ekonomiski pamatotu nokļūšanu no Rīgas uz Medemciemu un Baložiem,
un to var panākt ar otras apgriešanās vietas izbūvi Jelgavas
virzienā, uzskata pašvaldība.
Foto: LVC
