Lai gan šogad kļuva iespējams
nokārtot atļaujas sezonas strādnieku no ārvalstīm
nodarbināšanai, tas tapa zināms novēloti, kad vairums potenciālo
darba ņēmēju jau bija atraduši darbu citviet un kamdēļ liela
daļa ogu ražas Latvijā var sapūt uz lauka, informē Latvijas
Augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka.
Viņa teica, ka pirmo gatavo ogu –
zemeņu – ražas novākšana sākās pirms apmēram divām nedēļām
un turpinās joprojām. Tā kā lielie zemeņu audzētāji parasti
stāda vairākas, dažādas šķirnes, kas nogatavojas atšķirīgos
laikos, precīzu ražas apmēru Latvijā salīdzinājumā ar
iepriekšējiem gadiem ir pāragri novērtēt. Vēlās zemenes vēl
tikai gaidāmas.
Vienlaikus viņa teica, ka vairumam ogu
audzētāju problēmas joprojām ir trūkstošais darbaspēks. Tas,
cik daudz ogu paliks uz lauka, precīzi nav aplēšams. “Saimnieki
saka, ka lauki ir pilni ar ogām un visa raža sapūs, ja nebūs
strādnieku,” viņa sacīja, uzsverot, ka tas tiešā veidā
negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku neiegūtos nodokļu ieņēmumos
un cilvēku laukos pirktspēju, jo raža netiks novākta un pārdota.
Līdzīga situācija kā zemeņu
audzētājiem draud arī pārējo ogu audzētājiem, kuriem raža vēl
tikai gaidāma, lēsa Kajaka. Reti kuras ogas, piemēram, upenes un
dzērvenes ir pārstrādājamas un iespējams mehanizēti novākt.
Deserta ogas nav jānolasa ar rokām, kas ir milzīgs darbs, kamēr
strādājošo nav.
Kajaka skaidroja, ka Latvijas vietējie
iedzīvotāji, tostarp bezdarbnieki, joprojām nepietiekami vēlas
lasīt ogas. “Ir daudzi, kuri negrib to darīt un ir tādi, kuri
nevar, jo tas nav viegls darbs,” skaidroja Kajaka, atgādinot, ka
ogas lielākoties jālasa, kamēr ir sauss un prasti karstā laikā,
ko ne katrs spēj veselības dēļ un liela daļa arī negrib.
Pagaidām joprojām saimnieki mēģina visos iespējamos veidos
piesaistīt trūkstošo darbaspēku.
Lai arī atļaujas sezonas strādnieku
no ārvalstīm nodarbināšanai šogad ar Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūras (LIAA) starpniecību kļuva iespējams
nokārtot, informācija par šādu iespēju parādījās novēloti.
Tobrīd vairums potenciālo darba ņēmēju no ārvalstīm jau bija
atraduši darbu citās valstīs, kā piemēram, Polijā. “Strādnieku
nav, visi ir prom,” skumji piebilda Kajaka, atzīstot, ka problēma
salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav mazinājusies.
Latvijas Augļkopju asociācija apvieno
lielākos Latvijas augļkopjus. Organizācijas mērķis ir palīdzēt
augļkopjiem aktīvi piedalīties viņiem labvēlīgas
lauksaimniecības politikas veidošanā, kā arī meklēt iespējas,
kur pārdot Latvijā saražotos augļus.
Foto: no arhīva
