Saeima
ceturtdien, 2.jūlijā, nolēma apstiprināt Latvijas Nacionālo attīstības plānu
2021.-2027.gadam (NAP2027), informē Saeimas Preses dienests.
“Nacionālais
attīstības plāns ir kā mozaīka, kas atspoguļo visas Latvijas sabiedrības
izpratni par to, kas ir svarīgs mūsu valsts attīstībai, un tas ir demokrātiska
kompromisa rezultāts. Iepriekšējā plānošanas perioda pieredze liecina, ka
Nacionālais attīstības plāns ir nepārtraukts process, kuram balsojums Saeimā ir drīzāk
starta šāviens, nekā noslēdzošais posms. Saeimas lēmumā pausts Saeimas viedoklis par Nacionālo attīstības
plānu un nepieciešamo rīcību un
investīcijām Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanā. Īpaša uzmanība veltīta veselības aprūpes jomai,
tautsaimniecības atjaunošanai, un reģionālai attīstībai,” sacīja par Nacionālā
attīstības plāna virzību Saeimā atbildīgās Ilgtspējīgas attīstības komisijas
priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Saeimas
lēmumā uzsvērts, ka ar 2021.gadu Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) sākas jauns
vidēja termiņa plānošanas periods un Latvijai ir nepieciešams skaidrs,
izsvērts, labi pamatots un uz sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu vērsts
valsts attīstības redzējums, kura īstenošanā nākamajos septiņos gados tiks
ieguldīti ievērojami ES un valsts budžeta līdzekļi.
NAP2027
ir vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves
kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par
vides kvalitāti Latvijā. Pamatus tam veido kvalitatīva, efektīva un attīstīta
izglītības sistēma, kas nodrošina izglītību mūža garumā, lai atbalstītu ikviena
Latvijas iedzīvotāja izaugsmi un apgūto zināšanu mērķtiecīgu izmantošanu.
Parlaments
lēmumā atzīmē, ka Covid-19 straujā izplatība pasaulē un ieviestie pandēmijas
ierobežošanas pasākumi ir nopietni ietekmējuši valstu ekonomikas attīstību.
Pandēmijas izraisītā krīze ir nopietns pārbaudījums arī Latvijas sabiedrībai un
valstij. Tā ir iespēja mainīt paradumus un līdzšinējo rīcību, plānot valsts
attīstību un valsts budžetu skaidri noteiktu mērķu sasniegšanai, nevis
fragmentēti pa nozarēm, vairāk resursu novirzīt produktīvākai nākotnes nozaru
un ideju izaugsmei, mazāk – neproduktīvas tautsaimniecības struktūras
noturēšanai.
Lēmumā
pausts, ka Covid-19 izraisītā krīze jau ir pierādījusi NAP2027 vadmotīva “Paradumu
maiņa – ceļš uz attīstību” un stratēģisko mērķu – produktivitāte un ienākumi,
vienlīdzīgas iespējas, reģionālā attīstība un sociālā uzticēšanās – aktualitāti
un nozīmi valsts ilgtspējas aspektā.
Ņemot
vērā, ka makroekonomiskās prognozes turpmākajiem gadiem ir neskaidras, attiecībā
uz Covid-19 izplatību pasaulē var īstenoties dažādi nākotnes scenāriji, valsts
ilgtermiņa attīstība ir atkarīga arī no Covid-19 dēļ noteiktajiem
ierobežojumiem un valsts atbalsta pasākumiem, ir svarīgi īstenot pārdomātus
ieguldījumus jomās, no kuru veiktspējas vistiešāk ir atkarīga sabiedrības
drošība un veselība, kā arī Covid-19 viļņa seku mazināšana, teikts lēmumā.
Deputāti
aicina Ministru kabinetu šai laikā veselības aprūpes un sabiedrības drošības
jomā neatliekami īstenot un pastiprināt pasākumus cilvēkresursu piesaistei
valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, veselības aprūpes
kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz sociāli mazaizsargātām
personām. Tāpat pausts aicinājums īstenot pasākumus veselības aprūpes sistēmas
kapacitātes stiprināšanai, centralizētas pacienta elektroniskās veselības
kartes un attālināto veselības pakalpojumu attīstīšanai, Veselības ministrijas,
veselības aprūpes un drošības iestāžu sadarbības spējai un gatavībai
katastrofām un krīzes situācijām, palielinot valsts budžeta finansējumu
veselības aprūpei, tai skaitā darba samaksu ārstniecības personām, kā arī
nodrošinot ES fondu investīcijas. Lēmumā aicināts mērķtiecīgi tiekties uz to,
lai NAP2027 īstenošanas periodā veselības aprūpei atvēlētais valsts budžeta
finansējums būtu tuvs ES vidējam rādītājam vai pat sasniegtu to; saglabāt
publisko sektoru kā nozīmīgu valsts aprūpes sistēmas dalībnieku, nodrošinot
atbilstīgu ārstniecības iestāžu tīklu visā valsts teritorijā.
Sociālās
aizsardzības un vienlīdzīgu iespēju jomā deputāti aicina īpašu uzmanību
pievērst minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ikvienam sabiedrības loceklim,
kā arī sociālā, psiholoģiskā un materiālā atbalsta pieejamībai, īpaši krīzes
situācijā nonākušiem cilvēkiem un mājsaimniecībām, pie sociālā riska grupām
piederošiem iedzīvotājiem, nabadzības un sociālās atstumtības riskam
pakļautajām iedzīvotāju grupām.
Lēmumā
pausts arī aicinājums tautsaimniecībā nodrošināt nepieciešamo valsts atbalstu
apgrozāmo līdzekļu un kapitāla pieejamības veicināšanai uzņēmumiem, lai tie
ātrāk pārvarētu krīzes sekas un turpinātu uzlabot savu produktivitāti. Tāpat
aicināts īstenot tautsaimniecības digitālo transformāciju, izmantojot jaunās
iespējas, ko paver elektroniskā komercija un e-pārvalde, ieviešot jaunus
nodarbinātības veidus, attīstot augstākas digitālās prasmes, augstas kvalitātes
datu pārraides infrastruktūru, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
risinājumu un publisko pakalpojumu plašāku elektronizāciju.
Lēmumā
aicināts arī stiprināt aktīvās darba tirgus politikas spējas reaģēt uz
īstermiņa bezdarba līmeņa pieaugumu, kā arī veidot un īstenot ilgtspējīgu darba
tirgus politiku un elastīgu mūžizglītības sistēmu, nodrošinot iedzīvotājiem
iespēju līdz ar jaunu prasmju un kompetenču apgūšanu sekmīgi iekļauties
nākotnes darba tirgū; atbalstīt mērķtiecīgus ieguldījumus uzņēmumu elastībā un
spējā pielāgot esošās ražotnes un pakalpojumu sniegšanas platformas jaunu, tirgū
pieprasītu produktu ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā sekmējot
efektīvāku vietējo resursu izmantošanu.
Deputāti
aicina atbalstīt ieguldījumus sabiedrības drošībai nozīmīgā infrastruktūrā,
energoefektivitātē, tai skaitā centrālajā siltumapgādē, kā arī visaptverošas
valsts aizsardzības ietvaros attīstīt vietējās tautsaimniecības piegāžu
drošību, lai veicinātu visas sabiedrības un tautsaimniecības nozaru noturību,
darbības turpināšanu krīzes apstākļos un maksimāli ātru atgūšanos darbībai pēc
krīzes pārvarēšanas; atbalstīt tiesiskuma stiprināšanu un investīciju
aizsardzību.
Lēmumā
īpaši uzsvērta nepieciešamība NAP2027 īstenošanas periodā sekmēt straujāku un
ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības struktūras transformāciju, palielināt
mērķtiecīgus publiskā un privātā sektora ieguldījumus zinātnē un izglītībā, jo
sevišķi augstākajā izglītībā un mūžizglītībā, kā arī pētniecībā un attīstībā,
lai ilgtermiņā virzītos uz P&A veikto ieguldījumu apjomu – vismaz trīs
procenti no IKP, tādējādi tuvinoties inovāciju radīšanas ziņā sekmīgāko
Baltijas jūras reģiona valstu līmenim.
Tāpat
deputāti norāda, ka Saeima ar lēmumu uzdevusi iekļaut reģionālo attīstību
NAP2027 stratēģisko mērķu kopumā un ka uzsāktajai administratīvi teritoriālajai
reformai ir jāpalīdz risināt tādus izaicinājumus kā policentriskas attīstības
veicināšana, nomales efekta mazināšana un kultūrvēsturiskās daudzveidības
stiprināšana jaunajās administratīvajās teritorijās. Ministru kabinetam uzdots
izvērtēt attīstības centru potenciālu administratīvi teritoriālās reformas
rezultātā apvienotajās pašvaldībās un piedāvāt Saeimai līdz ar NAP2027
vidusposma īstenošanas novērtējumu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā
līdz 2030.gadam noteikto attīstības centru pārskatīšanu.
Tāpat
lēmumā uzsvērta nepieciešamība saglabāt un kopt Latvijas kultūras mantojumu,
veicināt jaunrades procesus, attīstīt daudzveidīgu kultūras vidi, pilnvērtīgi
darbojoties Eiropas un pasaules kultūras telpā, sniegt atbalstu kultūras un
mediju nozarēm krīzes radīto zaudējumu mazināšanai un šo nozaru atveseļošanai,
radīt sociāli atbildīgus un ilgtspējīgus nodarbinātības modeļus šajās nozarēs,
jo tām ir izšķirīga nozīme valsts identitātes veidošanā un demokrātiskas
sabiedrības funkcionēšanā.
Deputāti
pauž pārliecību, ka Covid-19 ir radījusi papildu izaicinājumus valsts
attīstībai, kurus risina Latvijas valdība un sabiedrība. Neatkarīgi no tā, cik
ilga un dziļa būs Covid-19 izraisītā krīze Latvijā un pasaulē, jāturpina meklēt
piemērotākos pasākumus tās seku pārvarēšanai, kuru īstenošanas gaitā varētu gan
risināt ar krīzi saistītās īstermiņa problēmas, gan iekļauties ilgākam
laikposmam plānotajā valsts attīstības redzējumā, ko sniedz NAP2027. No tā būs
atkarīga Latvijas valsts ilgtspējīga attīstība, kā arī tautsaimniecības un sabiedrības
labklājības straujāka izaugsme nākamajos gadu desmitos.
NAP2027
izstrādes laikā ir notikušas deputātu un ekspertu diskusijas Saeimas
Ilgtspējīgas attīstības komisijā, citās Saeimas komisijās un dažādos forumos
par NAP2027 prioritātēm, nozaru analīzi un to attīstības perspektīvām, tādējādi
visas puses ir sniegušas būtisku ieguldījumu NAP2027 satura veidošanā, teikts
lēmumā.
Foto: no arhīva
