Ja ikvienam vecākam, bez izņēmumiem, būs jānodrošina savas atvases
ar viedierīcēm, faktiski tiks liegta Satversmē garantētā bezmaksas izglītība,
uzskata tiesībsargs Juris Jansons.
Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā,
Jansons uzskata, ka konceptuāli dators vai viedierīce ar interneta pieslēgumu
ir izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, un šī ideja esot pareiza un
atbilstoša 21.gadsimta otrās desmitgades tendencēm izglītībā un attīstībā.
Viņaprāt, konceptuāli ideja par plānotajām izmaiņām
Izglītības likumā, kas paredz datoru ar interneta pieslēgumu noteikt kā
individuālo mācību piederumu, iet kopsolī arī ar kompetencēs balstītu
izglītības konceptu.
Tomēr paziņojumā Jansons atzīst, ka šobrīd ir ļoti
daudz nezināmā, kas var raisīt bažas, cik lielā mērā iecerētās idejas
īstenošana neietekmēs Satversmē garantētās tiesības uz izglītību bez maksas.
Tiesībsargam bažas radot jautājums, ja dators vai
viedierīce ar interneta pieslēgumu jānodrošina vecākiem, kā risinās jautājumu,
ja ģimene finansiālu vai tehnoloģisku apsvērumu dēļ to nevar nodrošināt.
“Vai būs kādas alternatīvas?” paziņojumā vaicā Jansons, uzsverot, ka,
ja alternatīvu nav, tad faktiski tiks liegta Satversmē garantētā obligātā
izglītība.
Tiesībsargs norāda, ka uz viedierīci ar interneta
pieslēgumu var raudzīties gan kā individuālu mācību piederumu, jo katrs bērns
to lieto individuāli ne tikai izglītības iestādē, bet arī mājās, gan kā uz
iekārtām un aprīkojumu, līdz ar to mainās arī persona, kuras kompetencē ir to
nodrošināt – vecāks vai izglītības iestāde.
Neatbildēts esot arī jautājums par
programmatūrnodrošinājumu. “Vai tiks noteiktas kādas prasības, kādām
programmatūrām vai citiem parametriem jāatbilst datoram un interneta
pieslēgumam?” jautā tiesībsargs, atzīmējot, ka būtiski ir arī tas, ka
programmatūrām jābūt legālām. “Pēc analoģijas – ja izglītības iestāde
izvēlas mācību grāmatu, tad tās saturs ir vienāds visiem skolēniem,”
skaidro Jansons.
Vienlaikus viņam nav skaidrs, kā daudzbērnu ģimenēm
risināt šo jautājumu – vai katrs bērns būs jānodrošina ar viedierīci un
interneta pieslēgumu, vai tomēr viena viedierīce vai dators uz visiem, un tad
darbs pie tā noritēs pēc grafika.
“Bet tad var gadīties, ka ar vienu pēcpusdienu un
vakaru var būt par maz, lai visi skolēni izpildītu visus mājasdarbus,”
pauda Jansons, atgādinot, ka viens no iepriekšējiem izglītības ministriem
Roberts Ķīlis savulaik nāca klājā ar tolaik daudzu kritizētu ideju, ka katram
skolēnam jānodrošina pa planšetdatoram, “kaut gan pēc pāris gadiem nozares
profesionāļi atzīst, ka izglītības nozarei ir jāiet līdzi atbilstoši laika
garam un modernās izglītības tendencēm”.
“Tātad, konceptuāli ideja ir pareiza, šobrīd
izšķirošais ir nianses un detaļas, lai nenotiktu atkāpšanās izglītības par
maksu virzienā,” uzskata tiesībsargs. Vienlaikus Tiesībsarga birojā vērš
uzmanību, ka biroja rīcībā nav ne grozījumu Izglītības likumā plānotās
redakcijas, ne arī tā anotācijas.
Tiesībsarga ieskatā jautājumu par plānoto izmaiņu
praktisku realizāciju vajadzētu izdiskutēt un vienoties profesionāļu vidū,
uzklausot arī vecāku un pašu skolēnu viedokli.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo
izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču
palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēs, ka
ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem,
ko skolēnam nodrošina ģimene, vēsta pētnieciskās žurnālistikas centrs
“Re:Baltica”.
Centrā ziņo, ka ministrija pagaidām šo plānu nav
publiskojusi medijiem, taču ir ar to iepazīstinājusi pašvaldību pārstāvjus. Pēc
tikšanās par ideju normalizēt attālināto mācīšanos un lielākas atbildības daļas
pārlikšanu uz vecākiem sašutumu pauda Jūrmalas domes deputāte Elizabete
Krivcova (S), kura uzskata to par nepareizu rīcību – attālinātas mācības varot
noteikt kā krīzes vai ārkārtējas situācijas risinājumu, taču normālā situācijā
ir jāsaglabā bērnu tiesības iegūt izglītība klātienē un tiešā kontaktā ar
skolotāju, kam ir būtiska nozīme pedagoģiskajā procesā.
Krivcova arī uzsver, ka Latvijā saskaņā ar Satversmes
12.pantu ir bezmaksas izglītība, tāpēc noteikt vecākiem par pienākumu
nodrošināt bērnam ierīci ar interneta pieslēgumu būtu pretlikumīgi un tas
jādara pašvaldībai vai valstij.
Izmaiņu gatavošanu likumā apstiprināja izglītības
ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa sacīja, ka līdz jūlija beigām plānots
sagatavot iespējamos scenārijus mācību norisei jaunajā mācību gadā – tas tiek
darīts, ņemot vērā Covid-19 ietekmē notikušo attālināto mācību rezultātus un
secinājumus.
Terminu par klātienes mācībām tiešām iecerēts
papildināt, paredzot, ka mācības var notikt “attālināti ar informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju starpniecību”. Ministre paudusi pārliecību, ka
virtuālajā realitātē tiešsaistes nodarbībās var imitēt klases darbību un tādas
jau sen paredzētas mācību formas kā rotaļas un praktiskās nodarbības.
Otrs plānotais jauninājums paredz iekļaut datoru vai
telefonu ar interneta pieslēgumu pie individuālajiem mācību līdzekļiem, kas
jānodrošina ģimenei.
Patlaban par līdzekļiem, kas jāgādā individuāli, tiek
uzskatīts apģērbs un apavi, kā arī mācību līdzekļi, kas ir vajadzīgi vairāku
priekšmetu apguvei. Šis jautājums arī iepriekš radījis neskaidrības, jo
Satversme paredz bezmaksas izglītību. Piemēram, 2013.gadā pēc Tiesībsarga
iejaukšanās tika precizēts Izglītības likums. Kopš tā laika ģimenēm vairs nav
pašām jāpērk mācību grāmatas un darba burtnīcas – tās jānodrošina skolai.
“Viedierīce šobrīd ir lielā mērā skolēna un
studenta darbavieta,” izteikusies Šuplinska, arī šajā kontekstā norādot uz
mūsdienīgu 21.gadsimta izglītību. Prezentācijā pašvaldībām iekļautie aptaujas
rezultāti rāda, ka 52% skolēnu bijušas pieejamas visas vajadzīgās tehnoloģijas.
23% pauduši, ka viņiem vēl nepieciešams dators, tikpat daudzi – ka vēl
vajadzīgs stabils interneta pieslēgums.
Uz jautājumu, vai visi varēs ierīces iegādāties,
ministre teikusi, ka likuma izmaiņu piedāvājums “nenozīmē, ka
simtprocentīgi, ka būs kaut kādas sankcijas”. Tiekot arī plānota
tehnoloģiju iegāde no struktūrfondu līdzekļiem, tāpat esot pieejama sociālā
atbalsta sistēma.
Trešais paredzētais jauninājums ir līgums, kas skolēnu
likumīgajiem pārstāvjiem turpmāk būtu jāslēdz ar skolu par izglītības ieguvi.
Šuplinska norāda, ka šāda iecere vērtēta jau labu laiku un līgums nepieciešams
arī tāpēc, lai palielinātu vecāku līdzatbildību un iesaisti bērnu izglītošanā
un ikdienā kopumā. Plānotie grozījumi drīzumā tikšot virzīti skatīšanai
valdībā.
Foto: pixabay.com
