Tieslietu ministrija (TM) un
Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis un nodevis publiskajai apspriešanai
jauno kadastrālo vērtību projektu, kas daudziem īpašumiem paredz kadastrālo
vērtību palielināšanu un varētu stāties spēkā 2022.gada 1.janvārī.
Kā aģentūru LETA informēja TM,
jaunās kadastrālās vērtības esot noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā
īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju. TM un VZD aicina pašvaldības un
iedzīvotājus iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju
tīmekļa vietnēs “kadastralavertiba.lv” un “kadastrs.lv”.
Minētajās vietnēs ir izvietota
virkne dažādu informatīvo materiālu, taču “acīs nekrīt” vieglas
iespējas nekustamā īpašuma īpašniekam uzzināt gaidāmās kadastrālās vērtības
izmaiņas tieši savam īpašumam.
Lauksaimniecībā izmantojamajai
zemei esot gaidāms vērtību pieaugums visā valsts teritorijā sakarā cenu kāpumu
tirgū, bet meža zemēm pieaugumu nosakot novērtējuma pielīdzinājums.
Lauksaimniecības ēkām vērtība praktiski nemainīšoties vai pat samazināšoties
nolietojuma pārrēķina dēļ.
Dzīvokļu grupā kadastrālās
vērtības pieaugšot dzīvokļos jauno projektu ēkās, kas būvētas pēc 2000.gada
Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un dažās mājās citviet Latvijā, kā arī sērijveida
dzīvokļiem ēkās, kas būvētas līdz 2000.gadam, Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā
un Ogrē.
Savrupmājām kadastrālās vērtības
augšot jauno projektu ēkās, kas būvētas pēc 2000.gada, īpaši Rīgā, Pierīgā,
Jūrmalā un citās lielajās pilsētās, kā arī vecākās savrupmājās Rīgā, Jūrmalā un
Rīgas ietekmes zonā. Savukārt vērtība samazināšoties savrupmājām, kas būvētas
līdz 2000.gadam teritorijās, kur nav cenu kāpuma.
Ražošanas objektiem kadastrālās
vērtības augšot ražošanas apbūves zemei, “lētajai” apbūves zemei
teritorijās, kur apbūves zemes vērtību līmenis ļoti tuvs zemes vērtību līmenim,
kā arī jaunajām ražošanas ēkām, kuras būvētas pēc 2000.gada, savukārt tās
samazināšoties 45 pašvaldībās. Komercobjektiem pieaugums gaidāms jauno projektu
ēkās, kas būvētas pēc 2000.gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas
nozīmes pilsētās, ēkās, kas būvētas līdz 2000.gadam, teritorijās, kur kāpis
nekustamā īpašuma tirgus (pamatā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā, Ogrē), bet
samazinājumi esot gaidāmi vecajās ēkās, kas būvētas līdz 2000.gadam,
teritorijās, kur nav tirgus cenu kāpums.
Aprēķinot projektētās kadastrālās
vērtības, esot ņemti vērā tādi faktori kā ēkas nolietojums, materiāli,
būvniecības periods un citi ēkas raksturojošie rādītāji. Vērtības noteikšanai
esot ņemts vērā īpašuma novietojums un vides izmaiņas ap īpašumu – kā attīstījusies
vai gluži otrādi degradējusies apkārtējā vide, infrastruktūra – jauni ceļi,
publiskā infrastruktūra u.tml. rādītāji, jo tie tiek ietverti zonējumā.
Nosauktie rādītāji esot galvenie, kas nosaka īpašuma tirgus vērtību.
Pēc valdības uzdevuma – pārrēķināt
kadastrālās vērtības, lai tās atbilstu esošajai tirgus situācijai, TM visu
pagājušo gadu strādājusi pie kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodikas
pilnveides, lai panāktu, ka visiem objektiem kadastrālās vērtības tiek
aprēķinātas pēc vienādiem principiem.
“Kadastrālās vērtības
izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir
svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem.
Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas
iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību
atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas
izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000.gada būvētu lielveikalu NĪN
nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par
padomju laikā būvētu ēku,” sacījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Bordāns LTV piebilda, ka kopsummā
īpašumu kadastrālā vērtība Latvijā dubultosies – ne katrai mājai, bet daudzām
ar to esot jārēķinās.
Ministrs atzīst, ka daudziem
īpašumiem vērtības pieaugs, un, ņemot vērā, ka kadastrālā vērtība ir bāze arī
nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, TM pirms gada sagatavojusi grozījumus
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā “Par nekustamā īpašuma
nodokli”, kuri paredz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu primārajam
mājoklim vērtībā līdz 100 000 eiro.
Kā uzsver TM, tas nozīmētu, ka,
piemēram, primārajam mājoklim ar kadastrālo vērtību 80 000 eiro nekustamā
īpašuma nodokļa maksājums būtu 0 eiro, bet mājoklim ar kadastrālo vērtību 120
000 eiro NĪN tiktu rēķināts no 20 000 eiro vērtības. Līdzīgs princips tiktu
attiecināts arī uz zemi zem primārā mājokļa, nosakot, ka šajos gadījumos
nodokļa aprēķinam izmanto 1/5 daļu no kadastrālās vērtības. Piemēram, ja
kadastrālā vērtība ir 10 000 eiro, tad šobrīd nekustamā īpašuma nodoklis ir 150
eiro. Pēc TM piedāvājuma ieviešanas tie būtu 30 eiro.
“Valdības doto uzdevumu esam
izpildījuši – kadastrālās vērtības ir aktualizētas atbilstoši to vērtībām
tirgū. Zinot to, ka daudziem īpašumiem vērtības pieaugs, jau pirms gada
aicinājām un aicinām joprojām Finanšu ministriju kopā ar pašvaldībām atbalstīt
neapliekamā minimuma ieviešanu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā, kas
ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju noņemtu nekustamā īpašuma nodokļa slogu.
Tā ieviešana joprojām ir atkarīga no Finanšu ministrijas un visas koalīcijas
politiskās izšķiršanās,” izteicies Bordāns.
Bordāns kā piemērus minēja, ka
vidusmēra mājai NĪN maksājums varētu augt no vairākiem simtiem līdz pat
tūkstotim eiro, bet dzīvoklim – piemēram, no 60 uz 120 eiro, bet ar neapliekamā
minimuma ieviešanu mājai nodokļa maksājums faktiski nemainītos, bet par
dzīvokļiem NĪN vispār varētu nebūtu jāmaksā.
Politiķis atkārtoti pauda
viedokli, ka uz pašvaldību budžetiem, ja vien tās esot rūpējušās par uzņēmēju
piesaisti, neapliekamā minimuma ieviešana negatīvi neatsauktos, jo ieņēmumu
kritumu no privātpersonām segtu kāpums no komercobjektiem.
Bordāns gan atzina, ka sarunās
valdībā ne pie kāda risinājuma NĪN jautājumā nav nonākts.
Pašreiz spēkā esošās kadastrālās
vērtības aprēķinātas izmantojot nekustamo īpašumu darījumus par 2012. un
2013.gadu, savukārt jaunās projektētās kadastrālās vērtības aprēķinātas
atbilstoši situācijai tirgū uz 2019.gada 1.jūliju. “Apzinoties, ka
pandēmija var ietekmēt nekustamā īpašuma tirgu (pārdošanas cenas), esmu uzdevis
VZD sekot līdzi situācijai tirgū un rudenī informēt par iespējamajām izmaiņām,
ja tādas būs,” piebildis Bordāns.
Foto: no arhīva
