Lielākā daļa jeb 60% jelgavnieku uzskata, ka
visvairāk atkritumu rada bērni un jaunieši, liecina pētījumu centra SKDS veiktā
pilsētas iedzīvotāju aptauja.
Aptaujā noskaidrots, ka 38%
jelgavnieku uzskata, ka viņu mājsaimniecība vidēji nedēļas laikā rada mazāk
nekā piecus kilogramus nepārstrādājamo atkritumu. Patiesībā vidēji viena ģimene
katru nedēļu rada ap desmit kilogramiem nepārstrādājamo atkritumu, aģentūru
LETA informēja siltumapgādes uzņēmuma SIA “Fortum Jelgava”
komunikācijas vadītāja Guntra Matisa, skaidrojot, ka saskaņā ar
“Eurostat” datiem Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 438 kilogramus
nešķirotu atkritumu.
Tāpat 97% jelgavnieku satrauc,
ja, ejot pastaigā vai braucot ar velosipēdu, ceļmalās un mežos mētājas dažādi
atkritumi – kafijas krūzītes, salātu trauki, maisiņi. Turklāt 65% respondentu
norādījuši, ka viņus šāda nevīžīga attieksme pret vidi un līdzcilvēkiem satrauc
ļoti.
Uz jautājumu, kura paaudze rada
visvairāk dažādu atkritumu, 60% Jelgavas iedzīvotāju pauduši viedokli, ka tie
ir bērni, pusaudži un jaunieši vecumā līdz 30 gadiem.
“Ritms, kādā dzīvo mūsu
sabiedrība, ir ļoti straujš. Koronavīruss skriešanu piebremzēja, tomēr
iedzīvotāju paradumi tādēļ nav būtiski mainījušies. Ir ērti paņemt rīta kafiju
pa ceļam uz darbu vai salātu trauciņu steidzīgai ēdienreizei, bet šādam
komfortam un servisam ir sava cena. Nepiedomājot līdzi, mēs pat neapzināmies,
cik daudz izlietojam iepakojuma, ko tālāk vairs nav iespējams pārstrādāt,”
norādīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Savukārt Jelgavas domes
priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Jurijs Strods (VL-TB/LNNK)
uzskata, ka aptaujas dati apliecina, ka jelgavniekiem rūp tīra un sakopta vide.
“Lielisks apliecinājums tam
bija arī ikgadējais konkurss par sakoptāko pilsētvides objektu Jelgavā, kurā
tika sumināti 37 objektu saimnieki. Arī nesenajā akcijā, kur vairākās pilsētās
autovadītāji bez maksas varēja nodot nolietotās riepas, tieši Jelgavas
iedzīvotāji bija aktīvākie, apsteidzot pat rīdziniekus. Tā kā jelgavnieku
interese par šādiem videi draudzīgiem konkursiem un akcijām ir liela, gūstam
apstiprinājumu tam, ka lielai sabiedrības daļai ir svarīgi, kādu vidi aiz sevis
atstāsim nākamajām paaudzēm,” apgalvoja Strods.
Pēc viņa teiktā, pašvaldība velta
daudz uzmanības, lai pilsētā būtu prieks uzturēties, lai Jelgava būtu tīra,
kārtīga un pievilcīgāka gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī tūristiem.
“Šis gads bijis izaicinošs
arī atkritumu apsaimniekošanas ziņā, lai pandēmijas izplatības laikā
nodrošinātu iedzīvotāju veselību un vides aizsardzību, sniedzot drošu atkritumu
apsaimniekošanas pakalpojumu. Ļoti svarīga ir arī iedzīvotāju attieksme un
līdzdalība, piedomājot, lai radītu mazāk atkritumu, aizrādot, ja kāds kafijas krūzi
vai saldējuma iepakojumu nomet ceļa malā,” norādīja domes priekšsēdētāja
vietnieks.
Aptaujas dati rāda, ka 78%
Jelgavas iedzīvotāju zina, ka daļa atkritumu nav piemēroti otrreizējai
pārstrādei pat, ja mājsaimniecībās tie ir sašķiroti. Nepārstrādājamie atkritumi
ir, piemēram, netīri piena produktu iepakojumi, salātu trauki, kafijas krūzes
un apavi.
Pārliecinoši lielākā daļa – 96%
Jelgavas pilsētas iedzīvotāju – atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt
nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, kas nonāk atkritumu poligonos.
“Katram no mums būtu
jāpiedomā un jārūpējas par to, lai mēs radītu pēc iespējas mazāk atkritumu.
Tomēr mūsdienu straujajā dzīves ritmā tas nav vienkārši un atkritumu daudzums,
ko radām, ar katru gadu palielinās, tostarp arī tādu, kas nav piemēroti
atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei. Piemēram, vienā no attīstītākajām
atkritumu šķirošanas un pārstrādes vietām Somijā, aprites ekonomikas ciematā
Rīhimeki, “Fortum” sadzīves atkritumu šķirošanas procesā nodala
dažādus metālus, inertās masas, plastmasas, biomasu, bet otrreizējai pārstrādei
nederīgā atkritumu daļa joprojām veido 20-40% no ienākošās atkritumu
masas,” skaidroja “Fortum Latvia” valdes priekšsēdētājs un
“Fortum” biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags.
Daudzās Eiropas valstīs pārstrādei
nepiemērotie atkritumi tiek izmantoti enerģijas ražošanai, un tas ir labs
risinājums arvien aktuālākajam atkritumu apsaimniekošanas jautājumam un
poligonos noglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai, uzskata uzņēmumā. Arī
87% Jelgavas iedzīvotāju piekrīt, ka no atkritumiem, kas neder atkārtotai
pārstrādei, var ražot enerģiju, tostarp siltumenerģiju, kontrolēti, videi un
veselībai nekaitīgā veidā sadedzinot speciāli sašķirotus nepārstrādājamos
atkritumus. Vien 6% jelgavnieku domā, ka labāk tos aprakt poligonā.
Jelgavas iedzīvotāju aptauju
veicis pētījumu centrs SKDS, maijā “Facebook” sociālajā tīklā
aptaujājot 323 pilsētas iedzīvotājus.
Foto: no arhīva
